Gandrīz puse bērnu atzīst, ka ir izjutuši pret sevi vērstu vardarbību, liecina Tiesībsarga biroja veiktais pētījums.
Vardarbību pret sevi izjutuši 47% bērnu.
Pētījumā secināts, ka izpratne par to, kas ir vardarbība pret bērnu, kopumā ir augsta. Absolūtais vairākums bērnu vecāku un skolotāju atpazīst fiziskās, emocionālās un seksuālās vardarbības formas, vairums atpazīst arī vardarbības pret bērnu veidu - novārtā pamešanu. Arī bērnu izpratne par to, kas ir vardarbība pret bērnu, ir augsta, tomēr tā ir salīdzinoši zemāka nekā bērnu vecākiem un skolotājiem.
Viena no fiziskās vardarbības pret bērnu formām ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Šo kā fizisku vardarbību pret bērnu atpazīst 55% bērnu, 66% skolotāju un 66% bērnu vecāku, tas ir, izpratne par šo vardarbības formu ir salīdzinoši zemāka nekā par citām vardarbības formām.
"Bērnam draud nodarīt fiziskas sāpes, bet to neizdara" - šo kā fizisku vardarbību pret bērnu atpazīst 54% bērnu un 66% skolotāju, un 72% bērnu vecāku.
Tāpat salīdzinoši zemāka kopumā ir izpratne par novārtā pamešanu kā vardarbības formu pret bērnu.
Izplatītākās vardarbības pret bērnu formas ir smēķēšana bērna klātbūtnē - 59% jebkad ir bijuši šādā situācijā, apsaukāšana, lamāšana, aizvainošana, pazemošana vai kliegšana uz bērnu (56%), draudēšana nodarīt bērnam fiziskas sāpes (bet tas netiek darīts) (46%), iepļaukāšana, iedunkāšana, grūšana, iesišana vai iekniebšana (37%), pēršana (33%).
Biežākās vardarbības pret bērnu formas tāpat ir smēķēšana bērna klātbūtnē - 39% no tiem bērniem, kuru klātbūtnē smēķē, ir bijuši šādā situācijā katru nedēļu vai biežāk. Tāpat pastāv apsaukāšana, lamāšana, aizvainošana, pazemošana vai kliegšana uz bērnu (20% no tiem bērniem, kuri ir bijuši šādā situācijā, ir cietuši katru nedēļu vai biežāk), iepļaukāšana, iedunkāšana, grūšana, iesišana vai iekniebšana (13%).
Trešā daļa bērnu jebkad ir tikuši nopērti (ar roku vai kādu priekšmetu). Šo bērnu vidū puse pēršanu ir piedzīvojusi vienu divas reizes mūžā.
Vardarbības avots parasti ir vecāki, brāļi, māsas vai citi ģimenes locekļi. Šīs personas salīdzinoši biežāk bērnus noper vai ieslēdz/iesloga. Savukārt vienaudži, draugi, klasesbiedri salīdzinoši biežāk piekauj/saspārda, iepļaukā, iedunkā, grūž, iesit vai iekniebj, rāda vai sūta seksuāla rakstura tekstus vai attēlus, aizskar intīmās vietas, kā arī aizskar emocionāli - apsaukā, lamā, aizvaino, pazemo, kliedz un draud nodarīt fiziskas sāpes (bet to neizdara), vēršoties pēc padoma vai palīdzības - ignorē, neliekas ne zinis, speciāli nerunā.