Aktīvs ministrs. Tur, kur pašam interesē

Veselības ministrs Guntis Belēvičs lielāko kritiku saņem par, iespējams, darbošanos savās interesēs (viņš nācis no farmācijas jomas, kurā joprojām darbojas viņa dēls), viņam izdevās pārliecināt valdību par atvieglojumiem paralēlajam zāļu importam, bet ne par Zāļu valsts aģentūras reformu © F64

Veselības ministra Gunta Belēviča pārstāvētā Zaļā partija vēlas, lai viņš turpina darbu arī nākamajā valdībā. Nekad vēl veselības nozari nav vadījis cilvēks, par kuru ir tik pretrunīgi viedokļi, – no konstruktīva sarunu dalībnieka, kas iedziļinās tēmā, saprot problemātiku un cenšas rast risinājumu, līdz personai, kas gatava no kabineta izdzīt ne tikai žurnālistus, bet arī pacientu organizāciju pārstāvjus.

Nozīmīgs spēlētājs veselības nozarē ir mediķu arodbiedrība, kas ministru ir nesaudzīgi kritizējusi. Atcerēsimies protesta akciju pretī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kad tur noritēja viens no Eiropas prezidentūras pasākumiem. Vienu brīdi ar arodbiedrību sarunas ministram nevedās un nebija cerību, ka prasība par algas palielinājumu nozarē tiks uzklausīta. Tagad sarunā ar Neatkarīgo Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris saka: cilvēku vērtē pēc darbiem. «Tieši šodien mums notiek pirmā darba grupas sēde par paredzēto mediķu atalgojuma pieaugumu. Ja notiek ministru maiņa, viss jāsāk no jauna, un atkal būs jāzīlē kafijas biezumos,» spriež V. Keris, «pirmsstreika sarunās ministrs spēja pieņemt lēmumus un nodrošināt tiem politisku garantiju. Mēs atbalstām viņa palikšanu amatā.»

Hepatīta biedrība ilgi – vairākus gadus – gaidīja atbildi uz savu lūgumu nodrošināt 100 procentu valsts kompensētu ārstēšanu C hepatīta pacientiem, un šogad valdība šādu lēmumu pieņēma. Patiešām – Veselības ministrija par šo tēmu valdībā iesniedza ziņojumu pēc ziņojuma, līdz tika atrasts finansējums. Hepatīta biedrība tāpēc uzskata, ka tas lielā mērā ir tieši ministra nopelns. «Viņš ir pirmais ministrs, kas šo gadu laikā, cik mēs cīnāmies par C hepatīta pacientu interesēm, stingri pieķērās šīs prasības īstenošanai, un, kā solīts, darbi notiek pēc plāna. Esam nonākuši pie rezultāta,» saka biedrības vadītājs Kristaps Kaugurs. Ministrs esot konstruktīvs, viņam ir interesantas idejas, bet viņš saņem nepelnītu kritiku tāpēc, ka tās nav pienācīgi izskaidrotas.

Apzinot tēmas, kuras bijušas ministra degpunktā, nākas secināt, ka tad, ja ministram bijusi aizrautība vai mērķis kaut ko mainīt, risinājumi ir atrasti (automašīnu sāga Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss, C hepatīta ārstēšana, reformas Zāļu valsts aģentūrā). Tomēr ir jomas, kur, par spīti tam, ka ministrs ir daudz runājis un uzsvēris to nozīmīgumu, pārmaiņas nenotiek vai ir gausas. Piemēram, onkoloģija. Ministrs teicis, ka izdevies nodrošināt zaļo koridoru pacientiem (laikus nokļūt uz konsultācijām un izmeklējumiem), taču pacientu un ārstu stāsti liecina par pretējo. Zaļais koridors darbojas, ja pacientam aizdomas par vēzi konstatētas skrīninga pārbaudē. Ne velti pacientu organizāciju alianse vāc parakstus manabalss.lv (parakstus vāca arī Hepatīta biedrība), lai onkoloģijai piešķirtu papildus 10 miljonus eiro. «Tā ir mūsu atbilde uz jautājumu, vai ministram ir jāturpina strādāt,» saka krūts vēža pacientu biedrības VITA vadītāja Irina Januma, «zaļais koridors nedarbojas, eveselība ne, jaunākus un pacientus saudzējošus medikamentus neapmaksā. Ar tik dinamisku darbošanos ministrs varēja izdarīt ļoti daudz Onkoloģiskās modrības gada laikā... Atbildība gan gulstas uz visu valdību!»

«Teikšu godīgi – reto slimību pacienti neguva ministra ieinteresētību,» atzīst Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme, «mūsu sāpīgākais jautājums – nav Nacionālā plāna reto slimību jomā nākamajam gadam, līdz ar to nav ne mērķu, ne uzdevumu, ne vīzijas...» Sabiedrība redz ministra panākumus atsevišķās jomās, bet kopumā – cik ministrs ir gatavs cīnīties par veselības nozari kopumā, ne tikai par atsevišķām pacientu grupām, par veselības nozari kā prioritāti?

«Pamanāmas ir ministra aktivitātes saistībā ar veselības profilaksi. Tās, iespējams, ilgtermiņā dos rezultātus. Mēs varēsim novērtēt pēc 10–20 gadiem. Diemžēl pacientiem palīdzība nepieciešama tagad, un ar veselīgu dzīvesveidu ir par maz. Nevaram lepoties ar atbilstošu veselības aprūpes pieejamību. Pacientiem jāstāv garās rindās, lai tiktu pie kardiologiem un uz izmeklējumiem, kas novēloti var būt dzīvības cenā,» saka pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.



Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais