Par Providus un Delnas kārtējo rezi iesākto Latvijas Saeimas deputātu monitoringu – kuri deputāti sagrābj varu, bet kuri atturas to darīt – maksās ne tikai starptautiskais finanšu oligarhs Džordžs Soross, bet arī Latvijas valsts un, iespējams, arī kādu valstu vēstniecības.
Kā nu jau zināms, projektam ar nosaukumu Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums tiks tērēti 120 000 ASV dolāru, no kuriem 95 000 dos Dž. Sorosa finansētais un viņa bērnu pārraudzītais Open Society Foundations Think Tank Fund, bet pārējos 25 000 dolāru sagādāšot Providus un Delna. Ņemot vērā, ka Providus un Delna ir dibinātas un ļoti ilgus gadus dzīvojušas tieši no Dž. Sorosa naudas, radās pamatots jautājums, no kurienes šīm organizācijām pēkšņi radusies sava nauda, ar ko līdzfinansēt pēdējos gados nedzirdēti vērienīgu politisko projektu. To mēģināja uzzināt arī portāls Pietiek.com, bet saņēma atbildi, ka «nāksies pētīt pašam».
Tad Neatkarīgā ķērās pie darba un sāka «pētīt pati».
Providus direktore Dace Akule, atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, informēja, ka no šā līdzfinansējuma Providus būs jāsedz mazākā daļa – 9000 ASV dolāru. Tas ir interesants pavērsiens, jo iepriekšējos gados tieši Providus bija visbagātākā no Dž. Sorosa organizācijām Latvijā.
Iegūt šos līdzekļus Providus «plāno» (no tā it kā varētu secināt, ka šādas naudas vēl nav) no Latvijas valsts budžeta līdzfinansējuma, ko administrē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), vai no citu «valstu vēstniecībām, kas ir ieinteresētas atbalstīt tiesiskuma stiprināšanu Latvijā». Tāpat Providus iegūstot naudu no konsultāciju sniegšanas starptautiskajām organizācijām OECD un Eiropas Padomes, kas arī varētu kļūt par minētā projekta līdzfinansēšanas avotu.
Tas nozīmē, ka naudas iegūšanas ceļi organizācijai ir līdzšinējie. Iepriekšējos gados Providus savā mājaslapā norādīja, ka bez Sorosa fonds Latvija un Open Society Foundations finasējums tiek gūts no dažu valstu vēstniecībām un Sabiedrības integrācijas fonda programmām. Tagad vienīgā atšķirība – finansējums Providus mājaslapā vairs netiek atklāts.
Savukārt Sabiedrības par atklātību «Delna» direktors Gundars Jankovs uz Neatkarīgās jautājumu – «no kā konkrēti (organizācija, persona, valsts institūcija, vēstniecība u. tml.) Delna gatavojas iegūt savu daļu naudas un cik liela šī daļa būs?» – neatbildēja.
No D. Akules atbildēm uz Neatkarīgās jautājumiem (sākotnēji tie tika adresēti Providus padomes priekšsēdētājam Andrejam Vasiļjevam) par Providus finansējumu izrietēja, ka Providus interesējas arī par mediju finansējumu. Informācija esot nepieciešama starptautiskam pētījumam. «Viena no pētījuma tēmām – mediji un korupcija,» informēja D. Akule.
Nav šaubu, ka gan Providus, gan Delna varētu dot ieguldījumu temata Mediji un korupcija izpētē, jo vismaz viena medija finansējums abām organizācijām būtu jāpārzina niansēti. Providus padomes priekšsēdētājs A. Vasiļjevs žurnāla Ir mājaslapā tiek uzrādīts kā šā žurnāla izdevēja – akciju sabiedrības Cits medijs – akcionārs. Tāpat kā Cits medijs akcionāre tiek uzrādīta Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve, kura ir Providus padomes locekle. Nekādos publiskos avotos gan nav norādīts, kādas kategorijas akcijas pieder abiem Providus padomes locekļiem. Kā jau zināms, Cits medijs ir emitējis A klases akcijas (5%), B klases akcijas (16%) un priekšrocību akcijas (79%). Šāda akciju struktūra ļauj uzņēmumā pilnībā valdīt A klases akcionāriem (vai tikai vienam akcionāram), kurš publiski nav zināms.
Pagājušajā nedēļā žurnālā Ir tika publicēta lielā intervija ar vēl vienu Providus padomes locekli – Baibu Rubesu, kura Providus mājaslapā tiek nosaukta par «korporatīvās vadības un pārvaldības konsultanti»; nedēļu iepriekš komplimentāri tika intervēta ilggadējā Sorosa fonds Latvija izpilddirektore Vita Matīsa.
Savukārt akciju sabiedrības Cits medijs padome, atbilstīgi Firmas.lv datiem, pa pusei ir tāda pati kā Sabiedrības par atklātību «Delna» padome: abas padomes vada Pauls Aleksandrs Raudseps, un abās darbojas gan Ilze Gulēna, gan Pēteris Tērmanis. Visi trīs mājaslapā (bet ne oficiālajos Uzņēmumu reģistra datos) tiek uzdoti arī kā Cits medijs akcionāri, bet arī šajā gadījumā nav atklāts, kuras kategorijas akcijas viņiem pieder.