Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”

VAS “Latvijas dzelzceļš” 10.decembrī Rīgā Daugavas kreisajā krastā atklāja jaunu dzelzceļa staciju “Bolderāja 2” ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem, kas ļaus pakāpeniski pārvirzīt kravu plūsmu no pilsētas centra uz Krievu salu.

Projekta ietvaros ir uzbūvētastacija “Bolderāja 2” ar deviņiem sliežu ceļiem apmēram 8.5 km garumā unsavienojošais sliežu ceļš uz Krievu salas termināļiem ar 10m augstiem dzelzceļa pārvadiem pār Daugavgrīvas šoseju un pār SIA “Latvijas propāna gāze” pievedceļu, kā arī tiltu pār Beķera grāvi.

Projekta kopējās izmaksas veido ~41 milj. eiro, no kuriem~30 milj eiro  ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 11 milj. eiro - VAS “Latvijas dzelzceļš” finansējums. Būvniecību veica pilnsabiedrība „BMGS S”, savukārtbūvniecības līguma vadīšana un uzraudzība bija uzticēta pilnsabiedrībai „SYSTRA – L4 Bolderāja 2”.

LDz īstenoja šo projektu, jo Rīgas pilsētas attīstības plāns paredz ostas pārvietošanu tuvāk jūrai un pilsētas centrālās daļas paplašināšanu, kā arī jaunu ostas termināļu būvniecību Daugavas kreisajā krastā un tādas dzelzceļa infrastruktūras attīstību, kas savienotu jaunos termināļus ar dzelzceļa tīklu.

“Šis dzelzceļam ir bijis viens no nozīmīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem projektiem, kurā būvniekiem nācās izmantot inovatīvus risinājumus, lai nodrošinātu tehnoloģiski un kvalitatīvi augstvērtīgu rezultātu. Dzelzceļš ir tur, kur nepieciešams vest kravas. Ja pilsētas plānošanā nepieciešams pārvirzīt kravu apriti uz Daugavas kreiso krastu, lai nodrošinātu labāku ostas darbību, tad arī mums jānodrošina piekļuve šiem termināļiem, Mēs esam iezīmējuši jaunu industriālu vaibstu  Daugavas kreisajā krastā!” skaidro LDz viceprezidents Aivars Strakšas.

"Šis, nepšaubāmi, ir viens no vērienīgākajiem transporta infrastrukrūras projektiem Latvijā un visā Baltijā un Skonto Būve ir gandarīta par iespēju piedalīties un dot savu ieguldījumu modernas pilsētas attīstībā. Esmu lepns, ka Skonto būve kopā ar saviem partneriem to ir paveikusi. Rīga un Latvija ir ieguvusi jaunu, izcilu transporta mezglu, kas uzlabo Rīgas ostas starptautisko konkurētspēju, bet Skonto būve un citi partneri – kompetenci, kuru noteikti varēsim “eksportēt”, tas ir, iegūto pieredzi un zināšanas īstenot līdzīgos projektos ārvalstīs un Latvijā. Jāatzīmē, ka šis projekts ir izcils piemērs tam, kā jāapgūst Eiropas Savienības fondu finansējums.  Latvijas Dzelzceļa, kā pasūtītāja, atbildīgā pieeja, profesionalitāte un precīzi noformulētie projekta uzdevumi, ļāva darbu izpildītājiem ne tikai kvalitatīvi un laicīgi pabeigt darbu, bet arī jau sākotnēji veikt precīzus izmaksu aprēķinus, kas nemainījās projekta izpildes laikā, "skaidro Guntis Rāvis, SIA " Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs.

„Stacijas “Bolderāja 2” būvniecības projekts ir unikāls objekts, un tā īstenošana bija izaicinājums arī mums - „BMGS”. Vairāki apstākļi, tajā skaitā purvainā celtniecības vieta un specifiskā grunts prasīja izmantot inovatīvus būvniecības risinājumus, piemēram, smilšu pāļus, kas līdz šim Latvijā nebija pielietoti.

Ar izaicinājumiem esam veiksmīgi tikuši galā, tāpēc liels paldies visiem, kas piedalījās šī vērienīgā projekta īstenošanā, lai attīstītu dzelzceļa infrastruktūru Daugavas kreisajā krastā un izveidotu dzelzceļa savienojumu ar ostas teritoriju Krievu salā. Esmu patiesi gandarīta par sasniegto rezultātu, kā arī par veiksmīgo sadarbību ar objekta pasūtītāju un sadarbības partneriem, kas ļāva precīzi iekļauties noteiktajos termiņos,” atklāšanas pasākumā uzsvēra AS „BMGS” valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.

Projekta ietvaros ir izbūvēts:

• savienojošais sliežu ceļš uz Krievu salas termināļiem, t.i.:
  • Zemes klātne ar ūdens novadi:
• Kopumā uzbērts ~182.4 tūkst. m³ smilšu;
• Augstākais uzbēruma punkts ir 10-11 m augstumā;
  • Sliežu ceļš ~2.8 km garumā;
  • Dzelzceļa inženiertehniskās būves:
• Hapaka grāvja caurteka;
• Dzelzceļa pārvads virs Daugavgrīvas šosejas;
• Dzelzceļa pārvads virs SIA „Latvijas propāna gāze” pievedceļa;
• Dzelzceļa tilts pāri ūdenstecei - Beķera grāvim un jaunizbūvētajai ielai
  • Kanalizācijas spiedvadu rekonstrukcija;
  • Ūdensvada rekonstrukcija Daugavgrīvas ielā;
  • Kabeļu tīkli;
  • Teritorijas labiekārtošana.

• stacija Bolderāja 2, t.i.:

• Zemes klātne ar ūdens novadi:
  • Kopumā uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu;
• Stacijas sliežu ceļi (kopējais sliežu ceļu garums ~8.5 km), t.i.;
  • 5 pieņemšanas un nosūtīšanas ceļi ar minimālo lietderīgo garumu 850 m;
  • 3 šķirošanas ceļi ar minimālo lietderīgo garumu 450 m;
  • 1 izvilkšanas ceļš;
  • 22 pārmiju pārvedas;
• Dzelzceļa inženiertehniskās būves (tilti 8 sliežu ceļiem un tilts dienesta autoceļam pāri ūdenstecei Hapaka grāvis);
• Apgaismošanas un elektroapgādes sistēmas (augstsprieguma un zemsprieguma kabeļu tīklus, stacijas apgaismošanu, pārmiju pārvedu elektrisko apsildi);
• Dienesta tehniskās ēkas un būves:
  • Centralizācijas vadības posteņa ēka;
  • Apsildīšanas postenis;
  • 2 artēziskā urbuma ēkas;
  • Sašķidrinātās gāzes glabātuve;
• Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas:
  • Saimniecisko un sadzīves ūdensvadu tīkli un būves;
  • Lietus ūdens kanalizācijas tīkli un būves;
  • Ugunsdzēsības ūdensvada tīkli un būves, t.sk. ugunsdzēsības sūkņu stacija un ugunsdzēsības ūdens rezervuārs;
• Autoceļš:
  • Savienojošo autoceļš no stacijas Bolderāja līdz stacijai Bolderāja 2;
  • Stacijas Bolderāja 2 iekšējais autoceļa tīkls;
  • Dzelzceļa pārbrauktuves;
• 28 m radiomasts un kabeļu kanalizācija;
• Tehniskās drošības sistēmas:
  • Ugunstrauksmes un apsardzes signalizācijas sistēma;
  • Video novērošanas sistēma un video informācijas pārraides sistēma;
• Teritorijas labiekārtošanu.

Interesanti:

• Kopējais izbūvēto smilšu pāļu (ar garumu no 10 līdz 22 m) skaits ir teju 5 400 ar kopējo garumu - vairāk nekā 90 km;
• Grunts konsolidācijas procesa paātrināšanai uz savienojošā ceļa tika ierīkotas vertikālās drenas (katras drenas garums no 10-27 m) ar kopējo garumu teju 100 km;
• Smilts piegādei tika organizēti vairāk nekā 17 000 kravas pašizgāzēju reisi;
• Izpētes, projektēšanas un būvniecības darbi kopumā aizņēma 33 mēnešus.