Reāli terorisma finansēšanas gadījumi Latvijā šogad nav konstatēti
Šogad Latvijā saņemta informācija par teju 100 aizdomīgiem darījumiem, taču reāli terorisma finansēšanas gadījumi nav konstatēti, aģentūrai LETA pastāstīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.
Šogad līdz 1.novembrim saņemti 77 ziņojumi par 92 darījumiem, taču terorisma finansēšanas gadījumi nav apstiprinājušies. Pērn kopumā saņemti 39 ziņojumi par 52 darījumiem, bet 2013.gadā dienestā saņemts 51 ziņojums par 58 darījumiem.
Lai arī šogad saņemto ziņojumu skaits ir lielāks nekā pēdējos divos gados, Burkāns norādīja, ka ziņojumu skaita svārstības bijušas arī iepriekšējos gados. "Citu gadu bija vairāk, citu atkal mazāk," viņš piebilda.
Pārsvarā par iespējamo terorisma finansēšanu ziņojušas kredītiestādes, kurām ir radušās aizdomas, ka nauda "ceļo ne tā, kā vajag, un liekas aizdomīga". Personu loks, kas veikušas aizdomīgos darījumus, ir plašs - rezidenti, nerezidenti, juridiskās, fiziskās personas, Latvijas pilsoņi un ārzemnieki.
Ņemot vērā saspringto situāciju pasaulē, dienests bankām izsūtījis papildu vēstules, kurās sniegta metodika, kam īpaši nepieciešams pievērst uzmanību. Tas gan attiecas ne tikai uz terorisma finansēšanas jautājumiem.
Kopš 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV Kontroles dienests ir izveidojis terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, kuras pamatā ir normatīvā bāze, metodiskie materiāli un kontaktpersonu tīkls.
Burkāns norādīja, ka no terorisma finansēšanas viedokļa bankas ļoti akurāti un ārkārtīgi uzmanīgi analizē darījumus. "100% garantijas, protams, nav. Sistēma strādā, bet jāņem vērā, ka Latvijā gadā notiek miljoniem darījumu," piebilda Burkāns.