Zināšanas par ES atbalstu iespējams mazinās sociālo atstumtību un nabadzību Latvijā

Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību atklāšanas pasākumā vakar EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca uzsvēra, ka "valsts loma savu iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā nav mazāk svarīga par brīvas konkurences nodrošināšanu uzņēmējiem" .

"Cilvēki bieži domā, ka vienīgais veids kā palīdzēt ir nauda, bet nedrīkst par zemu novērtēt informācijas nozīmi nabadzības izskaušanā. Patlaban tieši Eiropas Sociālais fonds jeb neatmaksājama finanšu palīdzība no ES ir galvenais avots un būtisks atspaids cilvēkiem Latvijā. Svarīgi, ka cilvēki, kuri var zaudēt darbu vai jau to zaudējuši, uzzina par šīm programmām," atgādina Iveta Šulca. Visa gada garumā gan Eiropas Komisijas pārstāvniecība, gan Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un labas gribas vēstniekiem aktīvi sniegs informāciju.

Izglītības un informētības nozīmes skaidrošana ir arī Labas gribas vēstnieku pienākums, un šo misiju uzņēmušies uzņēmējs Normunds Skauģis, žurnāliste Daina Jāņkalne, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Valdis Nagobads, mūziķis Rihards Bērziņš, sportists Aigars Apinis, zinātniece Pārsla Eglīte, ārsts Hosams Abu Meri, kā arī organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča un uzņēmēja Vija Ancāne.

Eiropas Komisija uzsver, ka tikai uzlabojot cilvēku prasmes, ātrāk spēsim izkļūt no krīzes. Izglītība un apmācība jāsaista ar darbu, lai cilvēkiem jaunās prasmes būtu piemērotas mainīgajām darba tirgus vajadzībām, uzsver Iveta Šulca.

Arī šodien Eiropas Komisija, nākot klajā ar neatkarīgu speciālistu ziņojumu, sniedz skaidru signālu dalībvalstīm, ka nekavējoties jārīkojas, lai novērstu prasmju trūkumu Eiropā un dotu Eiropas iedzīvotājiem lielākas iespējas turpmāk gūt panākumus darba tirgū. Ziņojumā “Jaunas prasmes jaunām darbavietām: tūlītēja rīcība” uzsvērta vajadzība stimulēt cilvēkus uzlabot savas prasmes un ciešāk saistīt izglītību, apmācību ar darbu.

Eiropas Komisija ir piedāvājusi Latvijā finansēt Baltijas mēroga pasākumu. Tā varētu būt liela mēroga konference par sociālo palīdzību un darbu, kuras laikā tiktu izvietoti stendi un plakāti, kā arī tiktu rīkoti ielu pasākumi, informējot par dažādiem pieejamiem pasākumiem nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais