NEPLP varētu papildināt "partijas cilvēks"

Vieta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) joprojām ir brīva. Visticamāk, tajā atkal nonāks kādai partijai lojāls cilvēks, uzskata nozares pārstāvji. Faktiski jau neesot nozīmes, kurš tas būs, kamēr netiks atrisināts interešu konflikts pašā padomē, – tā vienlaikus ir gan elektronisko mediju uzraugs, gan sabiedriskā radio un televīzijas kapitāldaļu turētāja.

Patlaban uz NEPLP locekļa vietu, kas atbrīvojās pēc tā vadītāja Aināra Dimanta atlaišanas no amata, pretendē septiņi cilvēki: raidījumu režisore Žanna Helmane, žurnālists Guntis Rozenbergs, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists Juris Saukāns, rakstniece Eva Mārtuža, bijušais NEPLP loceklis Sergejs Kārītis, mediju jomas darbinieks Sergejs Ancupovs un Komunikoloģisko pētījumu centra pārstāvis Aleksandrs Mirlins. Jāteic, ka G. Rozenbergs, E. Mārtuža un A. Mirlins jau bija pretendentu sarakstā, kad tika meklēts aizstājējs TV uzraugam Gintam Grūbem. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija visus pretendentus uzklausīja jau pirms divām nedēļām, taču lēmumu vēl nav pieņēmusi. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne teica, ka tas tiks izdarīts jau šodien. Iepriekš to nevarējuši izdarīt, jo nav izdevies sasaukt kopā visus komisijas locekļus. Viņai šobrīd jau esot savs favorīts, taču nevarot izslēgt, ka pārējiem deputātiem varētu būt kāds cits. Iespējams, uz Saeimas sēdi varētu tikt virzīti pat vairāki pretendenti, lai gan tā parasti netiekot darīts. Priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs uzskata, ka šoreiz atšķirībā no Daces Ķezberes, kas teju vienbalsīgi tikusi ievēlēta par NEPLP locekli, tik spēcīga kandidāta neesot. Viņš gan atzīst, ka brīnumus no tā visa negaidot, jo kopumā šīs padomes sastāvs ticis veidots no «partiju cilvēkiem», un, kā rādot realitāte, viņi uzkāpuši uz visiem tiem pašiem grābekļiem kā iepriekšējais sasaukums. Kritika, ko tai veltot nozares ļaudis, esot pelnīta.

Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka, izvērtējot pretendentus, norāda, ka katrs no šiem cilvēkiem kaut ko no minētās jomas zina. Daļa no viņiem esot labi teorētiķi, piemēram, A. Mirlins, taču – vai būs tikpat labs praktiķis? Savukārt S. Kārītis jau ir strādājis padomē, taču, tā kā viņš ir saistīts ar Pirmo Baltijas kanālu, var rasties interešu konflikts. Kopumā, noklausoties kandidātu viedokļus, pietrūcis globāla redzējuma attiecībā uz nozares attīstību. «Patiesībā jau var paņemt jebkuru no viņiem, jo tas neko nemainīs. Kamēr NEPLP netiks atsevišķi nodalīti sabiedrisko un komercmediju sektori, netiks atrisināts interešu konflikts un jautājums par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio aiziešanu no reklāmas tirgus, tikmēr viss paliks pa vecam,» uzskata G. Līdaka. Diemžēl NEPLP arī nekad neesot darbojusies kā komanda, bet gan kā atsevišķu cilvēku kopums, kurš nespēj vienoties par konkrētiem jautājumiem. Iemesls tam – katrs no padomes locekļiem esot lojāls kādam politiskajam spēkam un pēc tā mūzikas arī dejojot. Līdz ar to tas kļūstot par «bezjēdzīgu pasākumu», un lēmumu pieņemšana to arī parāda. Attīstības nav, un nav arī skaidrības, kurp virzās elektroniskie mediji, rezumē Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore.