BALTIJAS GAISA TELPA: Ungāri sargā, Krievija atkāpjas
Ar savu un Eiropas Savienības sauszemes robežu nostiprināšanu izcēlusies Ungārija šobrīd ir NATO saistību ietvaros pārņēmusi Baltijas gaisa telpas uzraudzīšanu un sargāšanu.
Latvijas gaisa telpas sargāšanā patlaban piedalās četras Ungārijas kara lidmašīnas, kas no šā gada 1. septembra līdz nākamā gada 8. janvārim pārdislocētas uz lidlauku Lietuvas pilsētā Šauļos. Baltijas valstis nav tik bagātas, lai varētu pašas uzturēt savu gaisa kara spēku floti, bet ir uzņemtas militārā savienībā, kas rūpējas par savu biedru drošību. Baltijas gaisa telpā pēc kārtas dežurē kara lidmašīna no valstīm, kuras var to atļauties. Gaisa dežūras sākās 2003. gada martā Beļģijas izpildījumā.
Ungārija ir atsūtījusi uz Baltiju četrus no saviem 14 Zviedrijā ražotajiem iznīcinātiem JAS39 Gripen. Priekšstatu par šo lidmašīnu izmaksām dod ziņa no Čehijas. Šīs valsts valdība starp saviem pagājušā gada labajiem darbiem atzīmēja to, ka sekmīgi kaulējusies ar Zviedriju par JAS39 Gripen lidmašīnu iegūšanu līzingā un vienojusies, ka varēs izmantot 14 lidmašīnas līdz 2027. gadam par 755 miljoniem eiro. Tie esot labāki līzinga noteikumi nekā iepriekš. Šis piemērs dod priekšstatu par JAS39 Gripen cenu līmeni un arī par to, kāpēc par iznīcinātāja cenu nevar nosaukt pilnīgi konkrētu skaitli.
Noteikti ne mazas ir arī lidmašīnu patrulēšanas izmaksas, kuras vakardienas sarunā ar Latvijas žurnālistiem nevēlējās atklāt Ungārijas lidmašīnu vienības komandieris Tomāšs Fekete. Protams, arī katra lidojuma izmaksas būs atšķirīgas atkarībā no lidojuma uzdevuma (treniņš, patrulēšana vai svešas lidmašīnas atrašana un pavadīšana), tā izpildei nepieciešamā laika, meteoroloģiskajiem apstākļiem utt. Patrulēšana sākās mierīgos gados, kad NATO šķita pietiekami izmantot tikai četras lidmašīnas visā Baltijas gaisa telpā. Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO misija tika paplašināta līdz 16 iznīcinātājiem, dislocējot tos ne tikai Šauļos, bet arī Emari bāzē Igaunijā un Malbrokas bāzē Polijā. Tagad lidmašīnu skaits atkal samazināts līdz astoņām, ko viens otrs krievu valodā strādājošs medijs pasteidzās iztēlot gandrīz vai par NATO atkāpšanos no Baltijas. Reāli ir tā, ka no Baltijas gaisa telpas atkāpusies Krievija. Pēdējo pāris mēnešu laikā, kopš Krievija pievērsusies karošanai Sīrijā, kur tā liek uzsvaru tieši uz uzlidojumiem, Krievijas kara lidmašīnu pietuvošanās Baltijas valstu gaisa telpai kļuvusi par retumu. «Pirms mums norvēģiem dažreiz nācās reaģēt uz sešiem incidentiem dienā, bet mums sanāk vidēji seši mēnesī,» pavēstīja T. Fekete.
Ungārijas vēstniecība Latvijā deva iespēju apmeklēt kara bāzi Šauļos nākamajā dienā pēc tam, kad to bija apmeklējis Ungārijas prezidents Jānošs Āders kopā ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Pēc iznīcinātāju lidojumu noskatīšanās prezidenti tikās ar lietuviešu un ungāru karavīriem. «No visas sirds ceru, ka nekad nepienāks brīdis, kad nāktos darbībā paraudzīties, ko spēj šie iznīcinātāji,» šajā sarunā teicis J. Āders.