Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepilda iepriekšpieņemtās vienošanās, pārliecināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Šodien LIZDA padomes sēdē paaugstinātos toņos arodbiedrības vadība pārmeta IZM, ka, neskatoties uz noslēgto vienošanos līdz 7.decembrim arodbiedrībai iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiktu atrunāts veids, kā aprēķināmas pedagogu algas, tas joprojām nav izdarīts.
IZM uz padomes sēdi ieradās ar prezentāciju, kurā tika aprakstīts papildinātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis.
LIZDA pārmeta IZM, ka līdz šim nav saņemts noteikumu projekts, kā arī IZM nav piedāvājusi esošo normatīvo aktu pilnveides variantus. Arodbiedrība norādīja, ka pirms tam puses bija vienojušās, ka līdzās jaunā modeļa pilnveidei tiks strādāts arī pie esošo normatīvu pilnveides. Tomēr pagaidām IZM nav iesniegusi piedāvājumu esošās kārtības uzlabošanai.
IZM pārstāve Modra Jansone uzsvēra, ka IZM strādā pie esošā normatīvā regulējuma pilnveides, kā arī ir veikti visi nepieciešamie aprēķini, taču IZM pagaidām uztur ideju par jaunā algu modeļa ieviešanu. Viņa uzsvēra, ka, mēģinot veidot grozījumus esošajā kārtībā, neizdodas tajos integrēt vairākus pozitīvus jaunā modeļa aspektus.
Viņa arī sacīja, ka pirmdien, kad no amata atkāpās premjerministre Laimdota Straujuma (V), notikuši būtiski pagriezieni. Neskatoties uz to, ka IZM, kā sacīja Jansone, strādā pie abiem iespējamajiem ceļiem, pagaidām ir neskaidrs, kāds būs jaunās valdības un jaunā ministra redzējums.
"Būs ļoti būtiski, kāds būs tālākais politiskais ceļš. Mēs nezinām, kādi cilvēki turpmāk pieņems politiskos lēmumus," sacīja Jansone.
LIZDA uzskata, ka skolotāju algu reformā ir jāievēro četri principi - nedrīkst ņemt nost vieniem, lai iedotu otriem, jāuzlabo situācija pirmsskolas izglītības sektorā, jāuzlabo situācija atbalsta personālam, kā arī mazajām skolām, kurās mācās mazāk par 100 bērniem.
27.novembrī notika izglītības darbinieku brīdinājuma streiks, kurā piedalījās gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan sporta skolas, gan internātskolas, gan arī augstskolas un zinātnes iestādes.
LIZDA, organizējot streiku, izvirzīja divas prasības. Pirmā prasība bija novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, kā arī pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus. Otrā prasība bija nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.