2017.gada valsts budžeta sagatavošanā Finanšu ministrija (FM) plāno nodrošināt citādu pieeju kā līdz šim, un jau šobrīd ar sociālajiem partneriem esam vienojušies par to, kā turpināsim darbu pie jaunajām nodokļu pamatnostādnēm un budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanas, aģentūrai LETA norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Viņš uzsvēra, ka sociālā dialoga sekmēšana un partneru viedoklis šajā procesā FM ir īpaši svarīgs.
Līdz ar nākamā gada valsts budžetu 30.novembrī pieņemtie grozījumi likumā par budžeta un finanšu vadību paredz pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. To FM sadarbībā ar kolēģiem nozaru ministrijās plāno sākt jau tagad, strādājot pie 2017.gada valsts budžeta sagatavošanas.
Runājot par izdevumu pārskatīšanu, ministrs uzsver, ka nozaru izdevumu pārskatīšana ļaus tos definēt prioritārā secībā un nodrošināt efektīvāku finansējuma izlietojumu.
"Jau tagad tā ir vairāku Eiropas Savienības valstu prakse, kuru vēlamies pārņemt arī mēs. Izdevumu pārskatīšanai jākļūst par neatņemamu budžeta sagatavošanas sastāvdaļu arī Latvijā," piebilda ministrs.
Tādējādi regulāri tiktu optimizēti valsts budžeta izdevumi un izvērtēta to atbilstība valsts prioritātēm un mērķiem, nodrošinot valdības kontroli pār izdevumu līmeni. Šādā veidā tiktu pārņemta labākā citu Eiropas Savienības valstu prakse, jo kopš 2013.gada savus izdevumus pārskata tādas valstis kā Lielbritānija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Īrija, Francija, Itālija, pievēršoties visaptverošai izdevumu pārskatīšanai plašā jomu spektrā.
Jaunā izdevumu pārskatīšanas kārtība paredz ciešu sadarbību un praktisku priekšlikumu sniegšanu starp ministrijām un sociālajiem partneriem. FM būtu vadošā loma šajā procesā. Rezultātā FM sniegs priekšlikumus valdībai, lūdzot atteikties no tādu programmu finansēšanas, kas ir zaudējušas savu aktualitāti vai nav devušas gaidāmo rezultātu. Tādējādi finansējums no zemākas prioritātes budžeta programmām tiktu pārvirzīts uz nepietiekami finansētām programmām. Izdevumu pārskatīšanas galvenie parametri un termiņi būs definēti budžeta grafikā.
Tāpat jau tagad ir sākts darbs pie jauno nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2020.gadam izstrādes. To mērķis ir nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju. Būtisks to mērķis ir arī ienākumu nevienlīdzības mazināšana, vienlaikus nodrošinot stabilus un pietiekamus nodokļu ieņēmumus.
Starp pamatnostādņu aktuālajiem diskusiju jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, kapitāla nodokļu pārskatīšana, veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešana, progresīvās ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanas izvērtēšana, dabas resursu nodokļa likmju un apliekamo objektu pārskatīšana un citi nodokļu politikas jautājumi.
Plānots, ka darbs pie šī dokumenta projekta izstrādes varētu beigties jau nākamā gada vidū.
Jau ziņots, ka šā gada 3.decembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadome vienojās izstrādāt progresīvu nodokļu sistēmu.
Pēc sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (V) žurnālistus informēja, ka kopā ar sociālajiem partneriem šodien tika sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas pamatnostādnēm 2017.-2021.gadam.
"Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka nodokļu progresivitāti varam sasniegt, mazām algām dubultojot progresīvo neapliekamo minimumu. Pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas sociālie partneri uztur prasību par progresivitāti nodokļos ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet arī citiem ienākumu veidiem. Par šiem jautājumiem vēl diskutēsim, un sarunu gaitā nekādu tabu jautājumu nebūs," apliecināja finanšu ministrs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāstīja, ka NTSP šodien vienojusies nākamajā sanāksmē jau runāt par konkrētākiem nodokļu politikas virzieniem.
Meņģelsone atzina, ka, diskutējot par nodokļu politikas stratēģiju, LDDK redz divas perspektīvas. Pirmkārt, ir jāraugās nodokļu progresivitātes virzienā, bet izslēdzot neapliekamā minimuma progresivitāti. Otrkārt, svarīgs diskusiju jautājums būs darbaspēka nodokļi.
"Šajā NTSP apakškomitejā strādāsim pie jaunas progresīvā ienākuma nodokļa sistēmas. Nākamā sēde būs stratēģiski svarīga, jo tad varēsim saprast, vai nodokļu politikā ejam uz darbaspēka nodokļu samazināšanu vai citu nodokļu palielinājumu," informēja Meņģelsone.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauda cerību, ka nākamajās NTSP sēdēs pirmo reizi sociālajiem partneriem un valstij izdosies vienoties par nodokļu politikas stratēģiju. "Būs virkne strīdīgu jautājumu, bet par tiem vēl tiks diskutēts," atzina Baldzēns.
Savukārt Reirs norādīja, ka valstij un sociālajiem partneriem vienoties par nodokļu stratēģiju būs ambiciozs mērķis. "Esmu optimistisks un redzu iespējas, kā varam iekļaut LDDK un LBAS priekšlikumus," atzina Reirs.