Līdz janvāra beigām jādod atbilde par LMT un "Lattelecom" apvienošanas scenārijiem
Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera" Latvijas valdībai izteiktais "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) un "Lattelecom" apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.
Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo "TeliaSonera" par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.
Runājot par "TeliaSonera" piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.
Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk "TeliaSonera", uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti "TeliaSonera" grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.
Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā "TeliaSonera" iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.
Loginovs arī minēja, ka "TeliaSonera" noteicis savas "sarkanās līnijas" - "TeliaSonera" vēlas vadības kontroli, tiesības konsolidēt sabiedrību saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, tiesības iecelt vai mainīt valdes priekšsēdētāju un valdi ar vienkāršu balsu vairākumu, kā arī kontrolēt uzņēmuma biznesa darbu un kapitāla struktūru un dividendes.
Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis informēja, ka, lai risinātu tālākos apvienošanas jautājumus, rīt plkst.14.30 sasaukta ministru darba grupas sēde.
Jau ziņots, ka par LMT un "Lattelecom" nākotni tiek spriests jau vairākus gadus. Valdība gada pirmajā pusē izveidoja vairāku ministru darba grupu, lai analizētu tālākos uzņēmumu attīstības scenārijus. Darba grupai ar secinājumiem bija jānāk klajā šogad septembrī, taču, kā radio raidījumā "Krustpunktā" decembra sākumā skaidroja demisiju iesniegusī premjerministre Laimdota Straujuma (V), ministri nepanāca vienotu redzējumu, bija atšķirīgi viedokļi.