Centrālā statistikas pārvalde (CSP) savas izpratnes un spēju robežās centusies novērst kļūdas, kas uzrādītas Neatkarīgās 11. novembra publikācijā Latvijas statistika pašpasludinās par absurdu.
Pirms mēneša avīze norādīja uz grūtībām uztvert CSP preses relīzi, kurā divos līdzās esošos teikumos apgalvots, ka «vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada oktobrī, salīdzinot ar 2014. gada oktobri, samazinājās par 0,2%» un ka tajā pašā laikā «pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,2%». Tad kāds, lūdzu, bija oktobra inflācijas vai deflācijas rādītājs? Vai cenas gājušas uz augšu vai uz leju?
CSP vakardienas paziņojums par inflācijas novembra rādītājiem skan šādi: «Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie CSP dati. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,2%.»
Tas jau pat saturiski izskatās pēc progresa, ka vienas un tās pašas cenas viena un tā paša mēneša laikā vienlaikus pazeminājušās un nemainījušās, ja tās salīdzina ar cenām iepriekšējā mēnesī, kas vienlaikus samazinājušās un palielinājušās. Galvenais tomēr CSP oriģinālajā, ar organizācijas izvēlētajiem ornamentiem izrotātajā dokumentā ir tas, ka apgalvojumi par cenu pazemināšanos un nemainīšanos vairs neseko viens otram vienā rindkopā, bet atrodas nodalīti vismaz divās rindkopās vai pat vēl tālāk viens no otra, cik nu tas vispār uz vienas lappuses iespējams. Pievienosimies CSP cerībām, ka balta pleķa aplūkošana CSP oriģinālās relīzes lasītājiem vismaz dos papildu laiku un iespēju atcerēties, ar ko «vidējais patēriņa cenu līmenis» atšķiras no nākamā rādītāja «pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis». Neatkarīgās 11. novembra publikācijā jau bija par šo atšķirtību stāstīts, bet to tiešām grūti paturēt vērā.
CSP tomēr jādara vairāk par balta pleķa ieviešanu preses relīzē. Konkrēto pleķi vajag aizpildīt ar skaidrojumu par to, ka katram rādītājam ir savs pielietojums. Viens no inflācijas rādītājiem tiek izmantots pensiju un algu pieaugumu rēķināšanai, otrs – bija kritērijs Latvijas uzņemšanai eirozonā. Šādi paskaidrojumi būtu lieki profesionāliem ekonomistiem, bet masu saziņas līdzekļu auditorijai jāuzzina no pašas CSP, ko nodokļu maksātāji iegūst no CSP uzturēšanas.