Jaunieši par pensijām nezina un neinteresējas
Labprātāk par naudas uzkrāšanu nebaltām dienām jaunieši izvēlas to tērēt šodien, tas ir viens no izskaidrojumiem, kāpēc gados jauniem cilvēkiem Latvijā zināšanu un intereses par pensiju sistēmu tikpat kā nav.
Vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem nav interesējušies par pensijām, un viņiem nav arī intereses to darīt, secināts apdrošināšanas sabiedrības Compensa Life pētījumā.
«Jauniešiem vajadzētu būt vismaz pamata zināšanām vai informācijai par sociālās aizsardzības sistēmu valstī un tostarp pensijām, kas ir šīs sistēmas sastāvdaļa, taču tā nav,» atzīst Compensa Life Vienna Insurance group SE Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. Kopējā tendence, ko parāda arī aptauja, ir: jaunieši naudu labprātāk tērētu tagad un tūlīt, nekā uzkrātu krīzes situācijai vai tik tālam mērķim kā pensijai. Liela daļa jauniešu (36,4 procenti) uzskata, ka līdz viņu vecumdienām pašreizējā pensiju sistēma vairs nebūs aktuāla, bet vēl trešdaļa – iekrātā summa pensijai nebūs pietiekama. «Jauniem cilvēkiem nav ticības pensiju sistēmai, tam, ka varētu uzkrāt vecumdienām,» saka V. Gustsons, «jauniešu zināšanas ir ļoti blāvas, un būtu svarīgi vismaz kaut kādā līmenī vidusskolās jauniešiem pastāstīt elementāras lietas par sociālās aizsardzības sistēmu, nodokļu politiku.»
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, komentējot aptaujas rezultātus, norāda, ka tie parāda sabiedrības zināšanas par sociālās aizsardzības un pensiju sistēmu kopumā. «Mēs cenšamies skaidrot jauniešiem pensiju sistēmu ar sociālo tīklu palīdzību, tam palīdz arī komercbanku izveidotie kalkulatori, kur var aprēķināt un modulēt nākotnes pensiju, taču kopumā šādiem informatīviem pasākumiem jauniešiem nav paredzēti papildu finanšu līdzekļi,» saka J. Muižniece.
Varbūt jaunieši ir kā jaunieši visā pasaulē, kuri 20 gados nedomā par pensiju un uzkrājumiem? Te V. Gustsons piemin Igauniju, kur veikts līdzīgs pētījums; secinājums – kaimiņos gan jaunieši, gan sabiedrība kopumā ir nesalīdzināmi vairāk informēta par nodokļu un pensiju sistēmu, un tas atspoguļojas gan iemaksās otrajā pensiju līmenī, kas ir trīs līdz piecas reizes augstākas nekā Latvijā, gan nodokļu ieņēmumos. Turpretim Latvijā 71 procents jauniešu nezina, ar ko pirmais pensiju līmenis atšķiras no otrā pensiju līmeņa, un vēl mazāk zina par trešo pensiju līmeni.
Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Teodors Tverijons gan uzsver: kamēr cilvēkam nav pietiekami ikdienas tēriņiem, viņu nevar pierunāt uzkrāt. Latvijā situācija ir kritiska arī tāpēc, ka trešā daļa strādājošo veic iemaksas no minimālās algas – kādu pensiju šie cilvēki saņems pēc 20 gadiem? Eks-perti arī min, ka ļoti daudz kas atkarīgs no ģimenes – kāda ir attieksme pret nodokļu maksāšanu, pensiju sistēmu. «Ja mazbērni redz, ka vecmāmiņa visu mūžu strādājusi un saņem tagad tādu pensiju, ar ko nevar izdzīvot, kāpēc lai jaunietis ticētu? Neticībai aug kājas no šī,» ir pārliecināts Latvijas Pensiju federācijas vadītājs Andris Siliņš.