Iekasēt izdodas nodokļus, bet ne nodevas
Finanšu ministrija gavilē par nodokļu plāna izpildi par 99,7% un noklusē nodevu izpildes plāna rādītāju 78,6%, par kādu skarbāk pārvaldītās valstīs tiktu atlaists finanšu ministrs vai kāda cita augsta amatpersona.
Latvijas valsts būtu jau sabrukusi, ja nodokļu ievākšanas plāna izpilde sāktu līdzināties nodevu saņemšanas plāna izpildei. Valsti glābj nodevu nelielais īpatsvars valsts kopējos ieņēmumos. Šā gada 11 mēnešu (ne visa gada) valsts ieņēmumu plāns ir 6,83 miljardi eiro, no kuriem nodevām vajadzēja dot 153,6 miljonus. Faktiski kopā iekasēti 6,79 miljardi eiro. Plāna kopējā neizpilde pēc absolūtās vērtības par 32,1 miljonu eiro praktiski sakrīt ar nodevu iekasēšanas neizpildi par 32,4 miljoniem. Lai gan šāda summa nav milzīga, tā tomēr, ja būtu valdības rīcībā, ļautu apmierināt skolotājus vai vēl citas grupas, kuru neapmierinātība dzina naglas Laimdotas Straujumas valdības zārkā.
Nodevu plāna neizpildes iemesli ir vairāk politiski nekā administratīvi. Latvija kopš pagājušā gada rudens ir noteikusi tādas cenas par uzturēšanās atļaujām Šengenas zonā, kas speciāli noteiktas tik augstas, lai tikai dīvaiņi šīs atļaujas pirktu. Pagājušā gada 29. augustā Neatkarīgā atzīmēja, ka «politpasūtījumu pildošā Ekonomikas ministrija pieņem, ka termiņuzturēšanās atļauju pircēju skaits nesaruks un viņi maksās, cik vien Latvijas valsts prasa». Toreiz tas šķita apšaubāmi un tagad ir pārbaudīts, ka tā patiešām nenotiek.
Plāna un tā izpildes nesakritības nodokļu iekasēšanas sadaļā ir atrodamas, bet summā tās nodzēš viena otru. Bēdīgi, ka degvielu esam iztērējuši vairāk, ja jau degvielas akcīzes nodokļa iekasēšana pārsniedz plānu par 21,2 miljoniem eiro, taču pievienotā vērtība no braukāšanas šurpu turpu nav radusies un šā nodokļa ievākums atpaliek no plāna par 31,8 miljoniem. Savu lomu šeit varētu spēlēt arī valsts bezspēcība pret pievienotās vērtības nodokļa atmaksu izkrāpšanas shēmu organizatoriem. Vairāki vieglāk ievācami nodokļi devuši valstij kaut nelielus virsplāna ienākumus. 3,5 miljonu iztrūkums sociālo iemaksu iekasēšanā izskatās pēc sīkuma attiecībā pret 2,14 miljardiem iekasēto eiro.