Rail Baltica – Straujumas atvadu dāvana vai diplomātiska neveiksme?

© F64

Vizīte uz Ķīnu, kuras mērķis bija nostiprināt Latvijas lomu milzīgās ekonomikas kontaktos ar Austrumu un Centrālo Eiropu, kalpoja kā viens no balstiem pašas partijas uzticību zaudējušās premjeres Laimdotas Straujumas valdībai. Taču vizītei varētu būt arī taustāmas sekas tautsaimniecībā, jo Ķīna ir gatava palīdzēt realizēt Rail Baltica projektu agrāk, nekā tas šobrīd plānots. Tiesa, pastāv risks, ka šo piedāvājumu iedvesmojis pārpratums.

Austrumu un Centrāleiropas valstu un Ķīnas samitā L. Straujuma bija novembra nogalē un tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un premjerministru Li Kecjanu. Oficiāli izplatītajā informācijā atklāts, ka augstās amatpersonas padziļināti pārrunājušas turpmākās sadarbības iespējas loģistikas un transporta nozarē. Premjerministre Ķīnas līderus informējusi par dzelzceļa projekta Rail Baltica, Latvijas ostu un Latvijas nacionālās aviokompānijas attīstību.

Ātra nauda

Tomēr izrādās, ka sarunas nebūt nav bijušas tik diplomātiski neitrālas, jo Ķīnas partneros neviltotu interesi radījis tieši Rail Baltica projekts. «Ķīnas Ministru prezidents piedāvāja palīdzēt šo projektu realizēt ātrāk, aizdodot tam nepieciešamo naudu,» atklāja L. Straujuma, skaidrojot, ka ķīnieši būtu gatavi gaidīt līdz brīdim, kad projektos iesaistītās valstis, iegūstot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ieguldīto varētu atgūt. Ķīnas ambīcijas neaprobežojas tikai ar Latvijas teritoriju, tā esot gatava projektu finansēt visās iesaistītajās valstīs – arī Igaunijā un Lietuvā.

«Es viņiem atbildēju, ka vienpersonīgi nevaru sniegt nekādu atbildi, un apsolīju konsultēties ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem,» nepilnas divas diennaktis pirms demisijas pieteikšanas Neatkarīgajai stāstīja L. Straujuma.

Igaunijas valdības vadītāju Tāvi Reivasu premjere jau paspējusi informēt par Ķīnas piedāvājumu, un viņš apsolījies pakonsultēties ar savu valdību. Savukārt ķīnieši, apliecinot, ka patiesi ieinteresēti projektā, un to, ka viņu vēlme tā ātrā realizācijā nav tikai tukši vārdi, jau sazinājušies ar premjeres biroju un atkārtoti apliecinājuši, ka gatavi ierasties Latvijā vēl šogad un ielikt pamatus aizdevuma līgumam. Ziņu par Lietuvas attieksmi pret Ķīnas piedāvājumu pagaidām nav.

Piedāvājums nevietā?

To, ka Latvijai ir ļoti būtiski piesaistīt Ķīnas investīcijas transporta un loģistikas jomā, L. Straujuma uzsvēra arī savā runā Vienotības kongresā aizvadītajā sestdienā. Ja šāds risinājums tiktu akceptēts gan Baltijas republikās, gan Eiropas Savienībā, Rail Baltica varētu kļūt par lielisku L. Straujumas dāvanu visiem. Taču pastāv bažas, ka divpusējo sarunu laikā ar Ķīnas premjerministru noticis pārpratums.

Proti, Ķīnas valdības pārstāvji sarunā ar premjeri esot saklausījuši nepārprotamu uzaicinājumu būvēt Rail Baltica, liecina Ķīnas valdībai pietuvinātu personu teiktais saviem partneriem Latvijā. Tas pavisam noteikti izskaidrotu viņu vēlmi finansēt šo projektu, jo vismaz daļa naudas atgrieztos Ķīnā, bet valsts būtu spērusi nozīmīgu soli savu mērķu realizēšanai Eiropā. (Dzelzceļu un vilcienu būvniecība un to eksportēšana uz Rietumiem ir viens no Ķīnas instrumentiem bremzēt sākušās ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.)

Slikts plāns

Šādu iespēju kā nepieņemamu vērtē bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš uzskata, ka Ķīnas uzņēmumiem nevajadzētu piedalīties Rail Baltica būvniecībā. Viņš domā, ka lielākajai daļai Latvijas un Eiropas Savienības šajā projektā ieguldītajai naudai jāpaliek Latvijā. Bez Rietumu ģenerāluzņēmēja, protams, neiztikt, taču Ķīnas ielaišana šajā tirgū nebūtu prātīgs solis, kaut vai tāpēc, ka Ķīnai neesot pieredzes ar Eiropā izmantotajām tehnoloģijām.

L. Straujuma un viņu Ķīnā pavadījušais Latvijas – Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars gan kategoriski noliedz, ka viņi vizītes laikā būtu Ķīnai piedāvājuši būvēt Rail Baltica.

«Viņiem ir stratēģiska interese šādos projektos visā pasaulē, un divpusējo tikšanos laikā tas visu laiku tika uzsvērts, bet nekādus solījumus vai piedāvājumus mēs neesam izteikuši. Tas ar mūsu iepirkumu sistēmu nemaz nav iespējams,» saka A. Kampars.

Ņemot vērā, ka valdības lemtspēju būtiskos jautājumos ierobežo tās vadības atkāpšanās, grūti spriest, kā šie notikumi risināsies tālāk. Pārpratums tiks atklāts un atrisināts vai Latvijai un tās kaimiņiem būs jāpieturas pie jau apstiprinātā plāna beigt aptuveni 3,68 miljardu eiro vērto Rail Baltica projektu 2024. gadā.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.