Gulbis: TV saturs būs Lattelecom trumpis

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

– Jūs regulāri piedalījāties projektā Iespējamā misija. Kādas pārdomas un secinājumi jums rodas, vērtējot vidusskolēnu interesi par darbu telekomunikāciju sektorā?

– Sākotnēji iecere bija, ka Iespējamā misija piecu gadu laikā mainīs izglītības sistēmu, novirzot to ilgtspējas virzienā, bet redzam, ka pārmaiņas ir, bet varbūt ne tik ātras, kā cerējām. Pirms gada kādā Rīgas skolā tikos ar jauniešiem, kas labi izprata gan inženieru zinātņu nozīmi, gan mērķtiecīgi gatavojās savai izvēlētai profesijai. Tomēr man bija arī šokējoši iespaidi, piedaloties Iespējamajā misijā kādā no Latvijas skolām. Samērā laba skola. Pārtikusi, laba vieta,

12. klases skolnieki. Runājām par prioritātēm, ko mācīties. Vai mācīties inženierzinātnes? Ekonomikas ministrijas darbaspēka pieprasījuma prognoze rāda, ka 2020. gadā pietrūks ap 20 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Es uzdevu jautājumu: «Pēc pusgada skola beidzas, cik no jums ir izdomājuši, ko darīs tālāk?» No divdesmit bērniem tikai trīs pacēla rokas. Tikai trīs zināja, ko darīs tālāk. Jauniešiem nav izpratnes, kāpēc viņi mācās, un līdz ar to viņiem nav izpratnes, ko īsti viņiem vajadzēs vairāk, ko mazāk.

Manuprāt, svarīga problēma ir neatbilstība starp to, ko māca vidusskolā un ko prasa augstskolās. Rīgas Tehniskajā universitātē lielākā problēma ir tā, ka tuvu pie 70% jauniešu, kas iestājas pirmajā kursā, līdz pirmā kursa beigām nemaz netiek. Viņiem nav pietiekamu zināšanu matemātikā un fizikā, bet tās viņiem tiek prasītas jau pirmajā kursā. Ir neatbilstība starp vidusskolas prasībām, to pabeidzot, un augstskolu prasībām, studijas uzsākot. Tas noved pie tā, ka speciālisti, kas nāk strādāt uz Lattelecom, bieži ir jāapmāca uz vietas.

– Ko vajadzētu darīt?

– Pirmkārt, varbūt ir jāmaina atalgojuma sistēma? Varbūt ir jādiskutē, nevis par to, cik saņems vidēji viens izglītības sistēmas darbinieks, bet par to, ka vairāk būtu jāsaņem tiem skolotajiem, kas sevi pilnveido un apgūst jaunas zināšanas. Šāda kritērija atalgojuma sistēmā nav. Ir kritēriji, ka alga ir atkarīga no skolēnu skaita, nevis skolotāju kvalitātes. Kvalitātes kritēriji nav iestrādāti.

Otrkārt, vajadzētu attīstīt sadarbību starp augstskolām un vidusskolām.

Treškārt, ir jāattīsta sociālais dialogs ar uzņēmējiem par tām prasmēm, kas ir nepieciešamas darbiniekiem. Piemēram, Lattelecom atbalsta prakšu kustību un pieņem praksē jauniešus praktikantus gan no skolām, gan augstskolām.

– Laikā, kad es mācījos vidusskolā, visiem obligāti bija viena diena nedēļā jāvelta kādas profesijas apguvei. Kopš tā laika man ir diploms par virpotāja kvalifikāciju.

– Ne tikai tas. Lielai daļai bija arī darbs vasarās. Es pats esmu vasaras brīvlaika laikā sastrādājis jau no 14 gadu vecuma. Šāda pieredze dod ieskatu un izpratni par to, ko nākotnē varētu darīt un ko vajadzētu apgūt.

– Ar ko Lattelecom paliks atmiņā 2015. gads?

– Lattelecom šis gads ir ļoti veiksmīgs. Budžeta galvenos rādītājus gan apgrozījuma, gan peļņas jomā mēs izpildīsim. Apgrozījums būs pagājušā gada līmenī, bet pelņa sasniegs augstākos rādītājus kopš 2008. gada – aptuveni 32 miljonus eiro. Varam teikt, ka mūsu galvenās biznesa iniciatīvas ir izkustinājušas izaugsmi. Tas attiecas gan uz televīziju, gan datu centriem, gan starptautiskās datu pārraides biznesu. Šīs investīcijas dod labu atdevi, un rezultāti ir pietiekami labi.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu uz jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, mēs esam izveidojuši jaunu dienestu, kas testēs, pārbaudīs jaunas biznesa idejas un ieviesīs inovatīvas lietas. Mēs meklējam jaunas biznesa iespējas tādās jomās kā telemedicīna, telemetrija, kā datu mākoņu pakalpojumi, finanšu pakalpojumu nodrošināšana utt. Mēs virzāmies uz tām biznesa jomām, kurās ir saskatāma mūsu sinerģija, piemēram, uz lietu internetu, kas pašlaik pasaulē strauji attīstās, bet kam Latvijā ir pievērsts visai maz uzmanības.

– Kādi bija galvenie 2015. gada izaicinājumi?

– Iespējams, ka vairākās inovāciju jomās varējām sākt biznesu ātrāk, bet mums bija vajadzīgs laiks, kamēr iekšēji sapratām, kādas būtu labākās formas, un kamēr pārliecinājām akcionārus atbalstīt mūsu vīziju par uzņēmuma attīstības virzieniem.

Tas pats attiecas uz TV satura veidošanu. Tikai šogad mēs saņēmām akcionāru apstiprinājumu pastiprināti attīstīt šo virzienu.

Viens no jautājumiem, kas parādījās diskusijās ar akcionāriem, kā mēs reaģēsim uz telekomunikāciju nozares konverģences tendencēm visā pasaulē. Igaunija jau pirms kāda laika izlēma apvienot mobilo tīklu un fiksēto tīklu operatorus. Lietuvā šāds lēmums tika pieņemts šī gada oktobrī. Mūsu akcionāri ir pārdomās, vai to darīt vai ne. Joprojām ar vieniem īpašniekiem saistīti divi uzņēmumi attīsta paralēlas darbības...

– Lattelecom virzību uz TV satura izveides biznesu liela daļa lasītāju būs pamanījuši ar reklāmu «kanāls kanāla galā». Cik ātri notiks virzība uz daudziem TV kanāliem?

– Mērķis ir izveidot pašpietiekamu biznesu. Mēs TV kanālus veidojam, lai, no vienas puses, piesaistītu skatītājus savai TV platformai, bet, no otras puses, mēs savā TV pārdodam reklāmu. Mums jau ir izveidojies reklāmas portfelis – reklāma WiFi tīklā, 1188 uzziņu portālā un mūsu televīzijas kanālos. Mēs esam noslēguši līgumus ar citu televīzijas kanālu īpašniekiem, piemēram, Fox grupas kanāliem, un pārstāvam viņus vietējo reklāmu izplatīšanā. Lattelecom mērķis ir pārskatāmā laikā iegūt 20% no Latvijas reklāmas tirgus ieņēmumiem, kas būs papildu ienākumi citiem biznesiem un pamatdarbības ienākumiem. Plānojam attīstīt TV, gan piedāvājot ārzemju, gan mūsējo saturu. Auditorijas strauji segmentējas. Katrai interešu grupai ir vajadzība pēc savas TV platformas. TV veidošanas izmaksas samazinās, un mēs daudzu auditoriju pieprasījumu varam prasmīgi aizpildīt.

– Kad Lattelecom sāks ražot seriālus ar Latvijas sižetiem?

– Mēs jau esam sākuši ražot realitātes šovus. Esam aizsākuši interviju ciklu Simt personības Latvijas simtgadei. Savu ugunsgrēku mēs pagaidām neplānojam. Mēs plānojam orientēties uz Lattelecom interaktīvās televīzijas auditorijas pieprasījumu. Tāpēc vairāk vērtējam tieši šīs mērķa grupas intereses un vajadzības. Lielu popularitāti iemantoja sarunu šovi 360 TV, ļoti populārs ir sieviešu kanāls. Skatītājiem ir pieejams raidījumu cikls Katram savu tautastērpu, Satori intervijas ar mākslas cilvēkiem utt. Tas ir virziens, kurā ejam.

– Kā Lattelecom skar pārmaiņas ES telekomunikāciju regulējumā?

– ES telekomunikāciju regulējums attiecas gan uz mobilajiem, gan fiksēto tīklu operatoriem. Tehnoloģijas konverģē. Lēmumi skars pilnīgi visus. Viena no svarīgākajām izmaiņām ir tīkla neitralitātes regulējums, kas tika izstrādāts Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Regulējums nodrošina stabilu un vienlīdz kvalitatīvu interneta pieeju visiem lietotājiem un operatoriem.

Otra lielā pārmaiņa ir viesabonēšanas tarifa atcelšana. Tā visumā ir tirgus realitātes atzīšana, jo visi lielākie operatori jau piedāvā tarifa plānus, kuros viesabonēšana ir iekļauta fiksētajā maksā. Tāpēc šāda pārmaiņa nav milzīgs izrāviens vai milzīga pretimnākšana patērētājiem, kā vairāki eksperti to mēģina pasniegt.

Samilzusī problēma, kas joprojām nav atrisināta, ir vienlīdzības regulējums visiem tirgus dalībniekiem. Pašlaik vislielākā konkurence veidojas nevis starp tradicionālajiem tirgus operatoriem, bet galvenā konkurence ir starp tradicionālajiem operatoriem un jaunajām interneta platformām. Pēc būtības Skype, Netflix vai Facebook, WhatsApp un citi ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana. Šos elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus neviens neuzrauga, tos neskar regulējami, uz tiem neattiecina kvalitātes prasības utt. No šiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem neviens nepieprasa ievērot klientu datu drošības prasības. Savukārt tradicionālie operatori ir apkrauti ar dažādiem regulējamiem un uzraudzību. No tradicionālajiem operatoriem visdažādākie regulatori pieprasa atskaites, uzliek noteiktus pienākumus un ierobežojumus, lai citi lietotāji piekļūtu to tīklam. Ja salīdzinām tirgus vērtību, tad jaunajiem tirgus spēlētajiem tā ar katru dienu pieaug, jo monopolstāvokļi, ko iegūst šīs platformas, ir daudz draudīgāki. Neviens tos nemēra, neviens neizseko un pat nemēģina regulēt.

Kaut vai, piemēram, WhatsApp. Tajā ir zvanīšanas iespējas. Kad kāds zvana no vai uz Lattelecom tīklu, tad to uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Datu valsts inspekcija utt. Kas uzrauga WhatsApp? Neviens! Kāpēc? WhatsApp tirgus daļa īsziņu segmentā jau pārsniedz tradicionālo operatoru apjomus! Tuvākajā laikā tas skars arī sarunas.

– Ko darīt? Noteiksim, ka visiem ir vienādi noteikumi!

– Jā! Kāpēc, nē? Viens ceļš ir noteikt, ka ikvienam elektronisko pakalpojumu sniedzējam ir jāreģistrējas.

Otrs ceļš ir daudz vieglāks. Atceļam absurdos regulējumus, kas atteicas uz tradicionālajiem elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējiem. Kāpēc ir jāiet uz arvien lielāku regulējumu, nevis otrādi? Atceļot pārlieku lielo regulējumu, tiks uzlabota tradicionālo elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēju konkurētspēja, un tie būs atvērtāki jaunāko tendenču ienākšanai.

– Varbūt sociāli atbildīgu uzņēmumu sertifikāti ir jāpapildina ar jaunu standartu? 2013. gada bija uzlīme «Godīgs eiro ieviesējs». Varbūt vajag uzlīmi «Mēs nepārceļam darbaspēka izmaksas uz mikrouzņēmuma nodokļiem!».

Pašlaik veidojas pilnīgi nevienādi konkurences apstākļi tiem, kas rīkojas sociāli atbildīgi, un tiem, kas izmanto likuma atļautu darbību, bet kura ievērojamai pasliktina strādājošo sociālo aizsardzību.

– Es tam pilnīgi piekrītu. Lēmums pārcelt mikrouzņēmuma nodokļu sakārtošanu uz nenoteiktu nākotni ir solis nepareizā virzienā. Mikrouzņēmuma nodokļa ideja, lai atbalstītu uzņēmējdarbības sākšanu, bija laba, bet izpildījums ir novedis pie tā, ka liela daļa uzņēmumu to izmanto agresīvai nodokļu plānošanai, uzkraujot nākotnes sociālā budžeta izmaksas tiem, kas šīs shēmas neizmanto.

Man valdības rīcība šķiet nesaprotama. Solidaritātes nodokli izdomāja un ieviesa vienā naktī. Savukārt mikrouzņēmuma nodokli, par kuru paši izteicās, ka tas ir nepilnvērtīgs veidojums, kas draud sagraut valsts budžeta ienākumu stabilitāti, kas ir ar pieaugošu sniega bumbas efektu, aizbīdīja uz nezināmu nākotni. Es šādu loģiku nesaprotu. Manuprāt, tā ir īstermiņa domāšana.

– Kādi, jūsuprāt, būtu veicamie darbi valsts līmenī 2016. gadā?

– Būtu labi, ja vienkārši tiktu izpildīti vecie solījumi. Sākt vajadzētu ar solījumu pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un uz kapitālu. Tas bija solīts, bet netiek pildīts. Otrkārt, ir jāizmanto tās iespējas, kuras dod ES fondu apguve. Jāsāk apgūt šī perioda ES fondi! ES fondu jautājums ir iestrēdzis, jo notiek reorganizācija, pārceļot kontroles funkcijas vai pārvaldes funkcijas no vienas struktūras uz citu. Kritiski svarīgi ir paātrināt ES fondu apguvi IT nozarē.