Sabiedrisko mediju neatkarība ir ļoti iluzora un politiskā ietekme notiek "caur naudu", intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
"Tā ir nemitīga ietekme, jo mums - man, arī LTV vadītājam un NRTP pārstāvjiem - jāstaigā pa partijām un jāmēģina politiķus pārliecināt, ka mums ir savs iztikas minimums. Tas notiek absolūti neformāli - mēs katru rudeni apstaigājam partijas un mēģinām pārliecināt par to, ka vajadzētu atvēlēt līdzekļus sabiedriskajiem medijiem," atzīst Kolāts.
Kolāts atzīst, ka ļoti juceklīgi noris diskusijas par elektronisko mediju likumprojektu. "Ja uzņēmums nezina nākotnes spēles noteikumus, ir grūti plānot tā attīstību. Ir jāveido Latvijas Radio piecu gadu plāns, jo iepriekšējais beidzas šogad, bet mēs nezinām divas lietas - apvienošanas konceptu un Elektronisko mediju likumprojektu," norāda Kolāts.
Viņš atzīst, ka saistībā ar elektronisko mediju likumprojektu galvenā problēma ir politiķu vilcināšanās pieņemt gala lēmumus šajā jautājumā.
"Mums ir svarīga skaidrība, jo finanšu aspektā sabiedrisko mediju neatkarība ir ļoti iluzora. Pieļauju, ka politiķi ir ieinteresēti šādas neskaidras situācijas tālākā turpināšanā. Acīmredzot politiķiem ir sajūta, ka jaunais likums varētu būt ar lielāku neatkarības pakāpi, un tas droši vien biedē. Jaunā likuma nākotne ir neprognozējama," sacīja Kolāts.
Kā ziņots, Latvijai līdz 19.decembrim nacionālajā likumdošanā ir jāpārņem Eiropas Savienības "Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā" iekļautās tiesību normas, kuras tikušas iestrādātas Elektronisko mediju likumprojektā.
Eiropas Komisija Latvijai 28.janvārī ir nosūtījusi oficiālu paziņojuma vēstuli, un tas ir pirmais no trīs pārkāpuma procedūras soļiem.
Paziņojums nosūtīts, jo Latvija noteiktajā laikā, proti, līdz 2009.gada 19.decembrim, nebija paziņojusi EK, kādi soļi sperti, lai ieviestu direktīvu par tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos. Līdz ar Latviju šādas vēstules nosūtītas vēl 22 ES dalībvalstīm.
Pārkāpuma procedūra sākta, jo Latvija nav ievērojusi termiņu, kurā jāsniedz informācija par direktīvas ieviešanu, tas ir, pieņemtajiem likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. Vēstulē nav vērtēta Latvijas likumu atbilstība direktīvai. Šāds vērtējums tiks sniegts, kad Latvija būs informējusi EK par direktīvas ieviešanu.