Bērni un vecāki sapņo par ceļojumiem un lielu pensiju

Pētījumā piedalījās dažādu vecumu bērni – arī māsiņas Elza un Māra, 5. klases skolnieks Georgs un vidusskolnieks Toms Reinis. Gan bērnus, gan viņu vecākus vieno vēlme pēc ceļojumiem, atzina bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne © F64

Latvijas skolēnu un viņu vecāku sapņi tuvāko gadu laikā lielākoties saistīti ar atpūtu, tehnoloģijām, izglītību un dzīves komfortu. Arī par tālākiem gadiem – pensijas laiku – aptaujātajiem ir savas ieceres: viņi ne tikai cer nestrādāt un baudīt skaistas vecumdienas, bet arī saņemt vairāk nekā 1000 eiro pensiju, liecina bankas Citadele pētījums par bērnu un vecāku sapņiem tuvākajā piecgadē un vecumdienās.

Visus aptaujātos – vairāk nekā 3000 skolēnus (sadalot viņus trīs vecuma grupās) un viņu vecākus – vieno kopēja vēlme – doties ārzemju ceļojumā. Atšķiras tikai galamērķi. Ja mazākajiem bērniem tas ir Disnejlendas vai Lego zemes apmeklējums, tad vēlāk tas vienkārši ir ceļojums ārpus Latvijas.

Vēlmju grozā – jaunākās tehnoloģijas

Visjaunākā skolēnu paaudze biežāk vēlas apmeklēt arī kino un izklaides pasākumus, tāpat vēlmju grozā ir vieta jaunajām tehnoloģijām, apaviem, apģērbam un sporta inventāram, lielākai kabatas naudai, bet ir arī mazāk pragmatiskas vēlmes – piemēram, 34% vēlējušies mājdzīvnieku, bet 21% – brālīti vai māsiņu. Vēl 25% vēlējušies mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu un tikpat liels skaits – kādu sporta spēli, bet 15% – apgūt sporta un modernās dejas. Arī māsiņām Elzai un Mārai, kas pārstāvēja jaunāko pētījuma grupu, ir līdzīgas ieceres: viena no viņām sapņo par ceļojumu kopā ar ģimeni uz Brazīliju – Rio, biežākiem kino apmeklējumiem, lielāku kabatas naudu, savu istabu un baseinu pie mājas, bet otra gribētu jaunu viedtālruni, zirgu (viņa mācoties jāt ar to) un iemācīties spēlēt kokli. Pētījums atklāja, ka jau šajā vecuma posmā zēnu un meiteņu sapņi atšķiras: ja puikas vairāk domā par viedtālruņiem, datoriem, spēļu konsolēm un sporta spēlēm, tad meitenes – par dzīvi privātmājā un mīļdzīvnieku. Daļa 1. līdz 4. klases skolēnu atzīmējuši savu gatavību labi mācīties un būt paklausīgiem. Interesanti, ka sākumskolas bērni ir diezgan nezinoši par dažādu lietu un pasākumu izmaksām, bet viņi precīzi zina, kāda ir spēļu konsoles un datora cena.

Meiteņu un zēnu sapņi atšķiras

Arī pamatskolā (5.–8. klasē) sapņi ir diezgan līdzīgi kā pirmajās četrās klasēs – parādās vien divi jaunumi: iecere piedalīties apmaiņas programmā ārzemēs un vēlme pēc jaunas profesionālas tehnikas, tostarp – fotoaparāta. Tomēr iezīmējas diezgan liela atšķirība starp meiteņu un zēnu sapņiem. «Pamatskolā strauji mainās zēnu un meiteņu prioritātes – meitenes kļūst apzinīgākas, vairāk domā par izglītību un izaugsmi, kamēr zēni vēl bauda bērnību. 5.–8. klašu puišiem joprojām prioritātes ir dators, spēļu konsole un jauns viedtālrunis, kas ir svarīgi ceturtajai daļai skolnieku. Toties meitenēm būtiskāk šķiet piedalīties mācību apmaiņas braucienā (to norādījuši 33% meiteņu) un ar profesionālu tehniku attīstīt hobijus, piemēram, fotografēšanu,» pastāstīja bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. «Nepārsteidz, ka vecāku vēlmes par tehnoloģijām ir atšķirīgas – tikai 4% pamatskolas skolēnu vecāku jaunu viedtālruni ierindo saraksta piecniekā, turpretī tādu vēlas katrs piektais pamatskolas skolēns,» teica J. Jērāne. Pētnieki ievērojuši arī interesantu detaļu: ja bērni domā par labākām izglītības iespējām, tad vecāku topā neietilpst iecere sūtīt savas atvases labākā skolā.

Automašīna un autovadītāja tiesības

Skaidrojot rezultātus par vidusskolēnu sapņiem, Rīgas Skolēnu domes prezidents Toms Reinis atzinīgi vērtēja skolēnu vēlmi mācīties Latvijā: «Priecē, ka sapnis iegūt augstāko izglītību tieši Latvijā ir aktuāls pusei vidusskolēnu. Protams, nekas nestāv līdzi vēlmei iegūt autovadītāja tiesības – to grib īstenot 70% vecāko klašu skolēnu. Tomēr interesanti, ka tiesības ir aktuālas kā puišiem, tā meitenēm, bet automašīnu biežāk vēlas tieši puiši – 59% skolnieku pret 36% skolnieču.»

Kopumā vecāku un bērnu viedokļi par skolēnu tuvākajiem pieciem gadiem ir dažādi, taču atšķirības ir samērīgas – konflikts veidojas, meklējot balansu starp atpūtu, tehnoloģijām un izglītību. «Saņemot pētījumu rezultātus, gaidījām ļoti lielus un tālus sapņus, bet noskaidrojies, ka tie ir īstenojami. Interesanti, ka gan skolēni, gan vecāki lielā daļā gadījumu minēja neatbilstošas sapņu izmaksas – tas nozīmē, ka trūkst informētības un agrākā bērnībā, protams, arī izpratnes. Tomēr tad, ja ir reālistiski sapņi un ir zināmas to izmaksas, vēlmju īstenošana ir ļoti iespējama – nepieciešama vien saprātīga plānošana. Mērķiem, kuru sasniegšanai nepieciešami vismaz pieci gadi, piemērotākais veids ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas ļauj ne tikai krāt, bet nodrošināties pret nelaimes gadījumiem,» skaidro J. Jērāne.

Grib pieckārt lielāku pensiju

Runājot par laiku, kad pienāks pensijas vecums, gan vecāki, gan bērni kā svarīgāko atzīmējuši rūpes par veselību. Vecāki izteikuši vēlmi nestrādāt un vairāk apmeklēt dažādus pasākumus. Tāpat viņi gribētu finansiāli atbalstīt savus bērnus un piedalīties mazbērnu auklēšanā. Te jāpiebilst, ka tajā pašā laikā vairākums bērnu nebūt nealkst, lai viņu vecāki palīdzētu mazbērnu audzināšanā un materiāli atbalstītu viņus. Vēl daļa vecāku sapņo par iespēju iegādāties māju laukos, un tikpat daudz cilvēku labprāt apceļotu pasauli. Jāteic, ka tikai 5% apsvērtu iespēju pārcelties uz dzīvi citās zemēs, bet 17% iegādātos māju siltās zemēs. (8 līdz 11% bērnu labprāt dzīvotu kur citur.) Iespaidīga ir summa, ko pieaugušie vēlētos saņemt pensijā – 1243 eiro mēnesī (bērni domā, ka šai summai jābūt ap 1000 eiro), un tā stipri atšķiras no pašreizējās vidējās pensijas – 279 eiro.

«Par šādu pensiju var un vajag sapņot, bet īstenošanai nepieciešams reāls segums, tas ir, regulāras iemaksas pensiju 3. līmeņa uzkrājumos. Par to bieži sāk domāt tad, kad sapņu pensiju vairs nav viegli sasniegt – vidēji ap 40–45 gadu vecumu. Bet, lai pensija būtu pielīdzināma algai, par uzkrājumiem jāsāk domāt laikus,» akcentēja J. Jērāne, piebilstot, ka no aptaujātajiem mazāk nekā puse apliecinājuši, ka veido uzkrājumus, bet pārējie norādījuši, ka to nevar atļauties.

Svarīgākais