Pretēji uztura speciālistu viedoklim par enerģijas dzērienu kaitīgumu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzaicinātais pārtikas ķīmijas un ražošanas eksperts Andreass Kadi no Vīnes, pamatojoties uz pētījumu datiem Eiropā, apgalvo, ka enerģijas dzērienu kaitīgums ir pārspīlēts.
«Tas, kādā veidā notiek diskusijas parlamentā, lemjot par būtiskām izmaiņām šo dzērienu apritē, nav pieņemams, jo tiek izmantoti neprecīzi dati gan par kofeīna kaitīgumu cilvēka veselībai, gan par pašiem enerģijas dzērieniem,» Neatkarīgajai atzina A. Kadi.
Neatkarīgā rakstīja, ka Saeima jau otrajā lasījumā pieņēmusi Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, līdz ar šā likuma pieņemšanu enerģijas dzērienus būs liegts pārdot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Par enerģijas dzērienu ierobežošanu iestājas uztura un sabiedrības veselības speciālisti, atsaucoties uz pētījumu, kas parāda – pusaudži šos dzērienus patērē palielinātā apmērā (puse no 68 procentiem pusaudžu, kuri regulāri lieto enerģijas dzērienus, dienā izdzer vairāk nekā 250 mililitru). Šie speciālisti uzsver, ka enerģijas dzērieni apdraud bērnu un pusaudžu veselību, jo satur kofeīnu un citas stimulējošas vielas.
Savukārt austriešu eksperts A. Kadi ir pārliecināts: plašākai Latvijas sabiedrībai nav pieejams visaptverošs un objektīvs viedoklis, kā arī pētījumos par kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas paradumiem Eiropā Latvija nemaz nav pārstāvēta. Vienīgais pētījums, kurā izzināts, cik bieži Latvijas iedzīvotāji lieto tēju, kafiju, enerģijas dzērienus, ir pēc Latvijas Ārstu biedrības pasūtījuma socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktā izpēte.
Pētījumā noskaidrots, ka pieaugušie Latvijā vidēji uzņem 285 miligramus kofeīna dienā, bet pusaudži – no 12 līdz 17 gadiem – 127 miligramus. Visvairāk kofeīna jaunieši uzņem, dzerot tēju (to pēdējā mēneša laikā lietojuši 47 procenti jauniešu) vai kafiju (31 procents jauniešu). Pētījumā izanalizēts, ka vidēji pusaudzis dienā patērē 2,4 krūzītes tējas, 0,6 tases kafijas, 1,1 krūzi atspirdzinošo dzērienu, 0,4 krūzes kakao un 0,005 krūzes enerģijas dzēriena. «No tā mēs secinām, ka enerģijas dzērienu patēriņš jauniešu vidū un arī kopumā sabiedrībā salīdzinājumā ar citiem dzērieniem ir niecīgs – viens līdz trīs procenti,» saka Arnis Kaktiņš, SKDS direktors.
«Uzskatu, ka tā ir pseidoproblēma Latvijā, jo enerģijas dzērienu patēriņš ir ļoti niecīgs, un risināt pusaudžu veselības paradumus vajadzētu nevis ar aizliegumiem, bet informēšanu un izglītošanu. Jau pati nozare ir gatava ieviest tādus ierobežojumus kā reklamēt šos dzērienus jauniešiem, dāvināt reklāmas eksemplārus skolās un tamlīdzīgi,» saka A. Kadi. Viņš arī norāda, cik maz cilvēku zina par kofeīnu, piemēram, ka tā dienas pieļaujamā koncentrācija pieaugušajam (400 miligramu) ir vienā specializētā kafijas veikaliņā nopirktā kafijas krūzē, piecās mājās pagatavotās kafijas tasēs, trīs kolas tipa dzērienos un piecās enerģijas dzēriena kārbiņās. Bērniem pieļaujamais kofeīna daudzums ir trīs miligrami uz kilogramu, tas nozīmē, ka, piemēram, 14 gadu vecumā pusaudzis, kas sver 55 kilogramus, var uzņemt 165 miligramus kofeīna.
Kofeīnu saturošu dzērienu patēriņš Latvijā 10–18 gadu vecu jauniešu vidū (%)
Tēja 47%
Kafija/kafijas dzērieni 31%
Kolas tipa dzērieni 11%
Šokolāde, karstās šokolādes dzērieni 8%
Enerģijas dzērieni 3%
Dzērienu lietošanas daudzums vidēji dienā jauniešu vidū (krūzes dienā)
Tēja 2,4
Kafija 0,6
Atspirdzinoši dzērieni 1,1
Sulas 1,1
Karstā šokolāde un kakao 0,4
Enerģijas dzērieni 0,05
Avots: SKDS