Nauda Saeimas deputātu šķirošanai labajos un sliktajos, ko kārtējo reizi iesākušas Providus un Delna, nāk no miljardiera Džordža Sorosa finansētās un viņa bērnu pārraudzītās struktūras Think Tank Fund, kas, izrādās, ir viena no 26 struktūrvienībām miljardiera dibinātajā un viņa bērnu pārraudzītajā tīmeklī Open Society Foundations.
Šā gada novembrī, iepazīstinot Saeimas korupcijas novēršanas apakškomisiju ar iecerēto deputātu monitoringu, Delnas un Providus pārstāvji informēja, ka 95 000 ASV dolāru šā pasākuma veicēji saņemšot no Open Society Foundations Think Tank Fund, bet pārējos 30 000 dolāru (izrādās gan, ka patiesībā 25 000) kaut kā sagādāšot pašas Providus un Delna.
Portāls Pietiek.com vēlējās uzzināt, «kas tieši ir šā finansējuma sniedzējs (miniet konkrēto juridisko (vai fizisko) personu un tās valstspiederību)?», bet saņēma atbildi, ka «par šo fondu sīkāk Jums nāksies pētīt pašam». Un viss.
Savukārt deputāts A. Loskutovs, kurš Delnas un Providus pārstāvjus bija aicinājis uz Saeimu, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, «kas ir projekta finansētājs Open Society Foundations», apgalvoja: «Es neatceros, es nevaru komentēt.»
Virziens mainīts?
Papētot internetā atrodamo informāciju, izrādījās, ka Open Society Foundations Think Tank Fund nav nekāda jauna organizācija, bet tā paša starptautiskā finanšu oligarha Džordža Sorosa radītā globālā tīmekļa Open Society Foundations (OSF) viena no struktūrvienībām.
Bet OSF struktūra gan pēdējos gados ir nedaudz mainījusies. Ja vēl, piemēram, 2002.–2008. gadā Dž. Sorosa dibinātie globālie, miljardus tērējošie «Atvērtās sabiedrības» fondi īpašu uzmanību pievērsa Austrumeiropai, sevišķi bijušajām PSRS valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Gruzijai, Ukrainai, Kirgizstānai, Kazahstānai un Krievijai –, tad tagad OSF oficiālajā mājaslapā norādīts, ka struktūrvienību galvenie biroji Eiropā atrodas vien Budapeštā, Londonā un Briselē. Reģionālie biroji Eiropā šobrīd atrodas Albānijā, Armēnijā, Beļģijā, Bosnijā, Kosovā Maķedonijā, Serbijā, Moldovā, Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Anglijā, Gruzijā un Ungārijā.
Kā redzams, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā OSF struktūrvienību vairs nav.
Tas it kā saskan ar Sorosa fonda Latvija 2014. gada paziņojumu, mainot nosaukumu uz Fonds «Dots», ka, «Austrumeiropas valstīm iestājoties Eiropas Savienībā un kļūstot par attīstītajām demokrātiskajām valstīm, Džordžs Soross 2011. gada nogalē pieņēma lēmumu par šo valstu fondu atdalīšanos no Atvērtās sabiedrības fondu tīkla, ar domu lielākus resursus veltīt Āfrikas un Āzijas attīstības valstīm».
Jāatgādina arī otrs būtiskais paziņojums: «Fonds «Dots» vairs nepiešķirs finansējumu.» Tagad mēs redzam, ka šis nebūt nav šķērslis, lai Dž. Sorosa nauda turpinātu bagātīgi plūst ne tikai Āfrikas, bet arī Latvijas politikā. Nianse ir tikai tā, ka, paprasot finansējumu no OSF pa taisno, droši vien ir jāmotivē, ka Latvija tomēr vēl nav kļuvusi tik «demokrātiska», kā Dž. Sorosam «2011. gada nogalē» likās, jo cita iemesla dēļ naudu Āfrikas demokratizācijai taču grēks būtu atraut.
Naudas vara
Dž. Sorosa tīmekļa centrālais birojs un visa tīmekļa pārvalde atrodas Ņujorkā. Mājaslapā norādīts, ka OSF darbību uzsācis 1979. gadā, brīdī, «kad Džordžs Soross izlēma, ka viņam naudas ir gana».
OSF mājaslapā norādīts, ka tā savas aktivitātes veic «vairāk nekā 100 valstīs ikvienā pasaules reģionā». «Mēs strādājam ar vietējām kopienām, atbalstot tiesiskumu, cilvēktiesības, vārda brīvību, veselības un izglītības pieejamību ikvienam cilvēkam,» norādīts fonda informācijā.
OSF savu darbību realizē caur 26 programmām, viena no kurām saucas Think Tank Fund. Tieši caur šo struktūrvienību, pēc Delnas un Providus pārstāvju teiktā, tikšot saņemti 95 000 ASV dolāru projektam Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums, tātad, lai konstatētu, kuri Latvijas Saeimas deputāti ar saviem balsojumiem «sagrābj valsti», bet kuri no «valsts sagrābšanas» atturas.
Mājaslapā arī norādīts, ka pēdējo 32 gadu laikā OSF dažādām aktivitātēm ziedojis vairāk nekā 12 miljardus ASV dolāru. «Demokrātijas attīstībai Austrumeiropas un bijušās PSRS valstīs» iztērēti 1,6 miljardi ASV dolāru, «reformu virzīšanai ASV krimināltiesību, narkotiku, paliatīvās aprūpes, izglītības, imigrācijas, mantisko tiesību noregulējuma un demokrātiskās pārvaldības jomās» – 1,5 miljardi ASV dolāru, 2, 1 miljards dolāru tērēts izglītības sistēmas reformām utt.
Mantojums drošās rokās
Visa Dž. Sorosa tīmekļa pārraudzību un vadību veic OSF Globālā padome. Tās priekšsēdētājs bija un ir pats Dž. Soross. Bet pēdējo gadu jaunums ir tas, ka miljardieris ir padomājis par pēctecību – no OSF Globālās padomes 22 locekļiem trīs ir Dž. Sorosa bērni. Padomē iekļauti divi bērni no pirmās laulības ar vācieti Annu Līzi Vitšaku – meita Andrea Sorosa Kolombela un dēls Džonatans Tividars Soross, kā arī Dž. Sorosa dēls Aleksanders Soross no otrās laulības ar amerikānieti Sūzanu Vēberi.
Nav šaubu, ka šie trīs miljardiera bērni varēs godam pārņemt «tēva lietu». Piemēram, dēls Džonatans jau ir piedalījies vēlēšanu sistēmas izstrādē un ieviešanā Moldovā. Viņš vada arī savu privāto investīciju kompāniju JS Capital Management LLC un ir vecākais pētnieks Rūzvelta institūtā, kas ir viena no Ņujorkā dislocētajām liberāļu domnīcām.
Dēls Aleksanders ir partneris uzņēmumā Soros Brothers Investments. 2012. gadā viņš nodibinājis Alexander Soros Foundation, kas atbalsta cilvēktiesību un apkārtējās vides aktivitātes. Aleksanders ir arī viens no ASV ebreju lobija kustības līderiem.
Dž. Sorosa vienīgā meita Andrea ir divu labdarības fondu vadītāja.
Pie tīmekļa lēmēju galda nav piesēdināti Dž. Sorosa vecākais dēls no pirmās laulības Roberts Daniels Soross un jaunākais dēls no otrās laulības – Gregorijs Džeimss Soross. Tomēr par Robertu Danielu kā cienīgu tēva ideoloģisko mantinieku šaubas nerodas – viņš ir viens no Sorosa Centrāleiropas Universitātes Budapeštā dibinātājiem, kā arī viens no Sorosa tīmekļa veidotājiem Austrumeiropā. Vienīgi Gregorijs Džeimss, šķiet, nav sevi parādījis Atklātās sabiedrības cīnītāju frontē – par viņu ir zināms tikai tas, ka viņš ir mākslinieks un brīvdomātājs.
Bez Dž. Sorosa bērniem OSF Globālajā padomē darbojas arī OSF prezidents Kriss Stons, Centrāleiropas Universitātes padomes priekšsēdētājs, Amerikas simfoniskā orķestra un Jeruzalemes simfoniskā orķestra diriģents Leons Botšteins, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Pilsonisko mediju centra direktors Etans Cukermans, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta doktors, laikraksta Financial Times komentētājs un žurnāla Ārpolitika galvenais redaktors Moiša Naims, Sofijas Liberālās stratēģijas centra priekšsēdētājs Ivans Krastevs u. c. liberālās ideoloģijas veidotāji.
«Domnīcas fonds»
Think Tank Fund ir viena no divdesmit sešām tīmekļa struktūrvienībām. Tiešā tulkojumā tas būtu «Domu tanku fonds», bet, atbilstīgi pēdējā laikā lietotajai terminoloģijai, to latviskot varētu kā «Domnīcas fondu».
Šī struktūra interneta mājaslapā neslēpj, ka tā finansē politikas ietekmēšanas projektus: «Mēs atbalstām neatkarīgas politikas veidošanas centrus, kuri orientēti uz izmaiņām politikā, veic analīzi un šajā procesā iesaista plašu ieinteresēto personu loku.» Mājaslapā norādīts, ka Think Tank Fund aktīvisti darbojas «20 Eiropas valstīs un Dienvidkaukāzā».
Think Tank Fund darbību uzrauga četri cilvēki. Padomes priekšsēdētājs ir bijušais ASV Valsts departamenta juridiskais padomnieks Tomass Keroters, bet padomes locekļi – Polijas Sabiedrisko attiecību institūta direktors Jaceks Kučarčiks, Vācijas Attīstības politikas institūta vecākais pētnieks Jerns Grevingholts, kā arī Varvikas Universitātes Politikas un starptautisko studiju nodaļas profesore, bijusī Sorosa Centrāleiropas Universitātes profesore Diane Stone.
Think Tank Fund strādā deviņi tehniskie darbinieki, kuri nodarbojas ar programmu vadīšanu, koordinēšanu un administrēšanu.