Latviešu režisors Alvis Hermanis, kurš, paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem, pametis darbu Hamburgas teātrī "Thalia Theater", ir mākslinieks, kurš vērtē politiskos procesus un notikumus pasaulē, tādēļ viņa lēmums savā ziņā būtu jāuztver arī kā manifestācija, uzskata kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Sarunā ar aģentūru LETA viņa norādīja, ka tas, kādā veidā paust savu viedokli par notikumiem pasaulē, ir mākslinieka brīva izvēle. "Māksliniekam ir tiesības izteikt viedokli jebkuros apstākļos. Ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ vairs nevēlas vairāk strādāt, viņš attiecīgi uzsaka darbu. To var darīt jebkurš likumā noteiktajā kartībā," lakoniski norādīja kultūras ministre.
"Acīmredzot cilvēkam, kurš vērtē procesus un kuram sāp, ir pietiekami nozīmīgi iemesli, lai paustu savu pozīciju. Viņš vēlas piesaistīt arī citu cilvēku uzmanību. Saprotiet, viņš ir mākslinieks," vēlāk piebilda Melbārde, norādot, ka, viņasprāt, tā nešaubīgi ir arī sava veida manifestācija.
"Šis nav pirmais gadījums, kad politiski nozīmīgos jautājumos viņš pauž savu viedokli. Īpaši radošām personām jābūt brīvām, un tā ir viņu brīvības izpausme," sprieda ministre.
Kā ziņots, Hermanis pametis darbu teātrī "Thalia Theater" Hamburgā, paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem.
Režisors norāda, ka Berlīnes imigrācijas politika apdraud Eiropu, jo tajā nepamanīti var iekļūt teroristi. Nav iespējams atšķirt labos cilvēkus no ļaunajiem. Vienlaicīgs atbalsts teroristiem un Parīzes slaktiņa upuriem nav iespējams. Lai arī ne visi bēgļi ir teroristi, visi teroristi bijuši bēgļi vai viņu bērni, uzskata Hermanis.
Kā ziņo "Deutschlandradio Kultur", pēc Hermaņa domām, teroristu uzbrukumi Parīzē rāda, ka mēs dzīvojam kara apstākļos. Karā katram ir jānostājas vienā no pusēm, un Hermanis un "Thalia" teātris esot stāvējuši pretējās pusēs. "Politkorektuma laiki ir beigušies," norādījis režisors.
"Thalia Theater" ir viens no trim valsts teātriem Hamburgā. Tā vadītājs Joahims Lukss publiski izteicies, ka teātris atbalsta humānās palīdzības sniegšanu iebraukušajiem cilvēkiem, kuru skaits Vācijā šogad varētu pārsniegt miljonu.
"Mēs nekad nebūtu varējuši iedomāties, ka humānās palīdzības sniegšana tiem, kuriem tas nepieciešams, varētu izbeigt profesionālas attiecības," komentējot Hermaņa lēmumu, teica Lukss. Viņš arī norādīja, ka šis ir piemērs dziļajai politiskajai sašķeltībai, kas valda Vācijā.
Saistībā ar Hermaņa aiziešanu no teātra tam nākas atcelt izrādi, kuru bija plānots skatītājiem rādīt nākamajā gadā. Tomēr tas turpinās izrādīt citu Hermaņa izrādi "Spaete Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"), kas vēsta par ebreju imigrantiem ASV.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies teju 900 000 nelegālo imigrantu.
Lielākā imigrantu daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Kā ziņots, pašlaik starptautiski atzītākais Latvijas režisors Hermanis pēc Krievijas agresijas Ukrainā pērn martā atcēla savu piedalīšanos Maskavas Lielā teātra iestudējumā, norādot, ka Krievija ir kļuvusi par "visas starptautiskās sabiedrības slimību". Atbildot uz šo Hermaņa rīcību, Krievija pagājušā gada rudenī viņu iekļāva savā "melnajā sarakstā", kas nozīmē, ka režisoram aizliegts ierasties Krievijā.