Cilvēki dodas dzīvot, kur labāk

Aizejošais 2015. gads atstās aiz sevis sabiedriskā transporta pasažieru skaita sarukumu ar tādu izskaidrojumu, ka Latvijas iedzīvotājiem izdevies saīsināt savus pārvietošanās maršrutus.

Visrupjākajā mērījumā, kas atgādina pacientu vidējās temperatūras izmaiņas slimnīcā, Centrālās statistikas pārvaldes izziņotais sabiedriskā transporta pasažieru kopskaits šā gada 9 mēnešos ir samazinājies par 5 miljoniem pasažieru jeb 2,6%, salīdzinot ar 2014. gada 9 mēnešiem. Kopējo rādītāju visstraujāk pazeminājis dzelzceļa pasažieru skaita sarukums par gandrīz 14%. Trolejbusi Rīgā zaudējuši 5,5% pasažieru, tramvaji Rīgā un vēl divās Latvijas pilsētās zaudējuši kopā 3,4% pasažieru un visi regulārās satiksmes autobusi situāciju stabilizējuši ar +0,1% pasažieru pret iepriekšējā gada 9 mēnešiem. Šo pēdējo rādītāju gan var brāķēt kā pacientu vidējo temperatūru vienā palātā, jo ļoti atšķirīgas kaites un veselības stāvoklis ir pārvadājumiem ar Rīgas pilsētas autobusiem jau attiecībā pret visu pārējo Latvijas pilsētu un pilsētiņu pasažieru pārvadājumiem un vēl jo atšķirīgāka aina paveras, lūkojoties uz tālsatiksmes braucieniem un vietējiem reisiem laukos.

2015. gada pasažieru pārvadājumu līknes sadalījumā pa pārvadājumu veidiem atgādina šīs pašas līknes 2010. gadā, kas pagāja, mēģinot sataustīt ekonomiskās krīzes bedres dibenu. Pasažieru skaita pieaugums 2011. gadā bija pamats, lai priecātos, ka bedres dibens ne vien sataustīts, bet arī izmantots par atspēriena punktu ekonomiskās aktivitātes palielināšanai. Sekoja vairāki gadi ar vismaz psiholoģiski grūti uztveramām pasažieru skaita svārstībām, ko diemžēl vairs nevar teikt par 2015. gadu. Skaitļi atkal iet uz leju, bedres dibena meklējumi jāatsāk.

Dzelzceļa pārvadātāja Pasažieru vilciens (PV) versija par straujo pasažieru skaita sarukumu tieši šogad ir tāda, ka pazuduši ne reālie pasažieri, bet Rīgas pensionāri un citi laika kavētāji, kuri izmantoja brīdi, kad viņi drīkstēja vilcienos izmantot tās pašas bezmaksas biļetes, ko izmantoja un turpina izmantot Rīgas pašvaldības dotētajā transportā. PV drīz vien pamanīja, ka pašvaldība apmaksā valsts uzņēmumam nelielu daļu no to biļešu cenu summas, kāda PV pienāktos par normālā veidā piesaistītiem pasažieriem, tāpēc PV jau 2014. gada rudenī atteicās no iespējas izdaiļot pārvadājumu statistiku ar bezmaksas braucējiem. No tā izriet, ka patiesās, PV interesējošo maksas pasažieru skaita izmaiņas parādīs ne tagad pieejamie, bet šā gada 4. ceturkšņa dati. Pret šo versiju darbojas fakts, ka CSP par

2014. gadu pret 2013. gadu uzrāda PV pasažieru skaita sarukumu, nevis pieaugumu kaut uz bezmaksas braucēju rēķina.

Pasažieru pārvadājumu nozarē valsti pārstāv Autotransporta direkcija, kas sadala valsts dotācijas, bez kādām neiztiek neviens pasažieru pārvadājumu veids. Neatkarīgajai sniegtajā pārskatā direkcija atzīmē, ka reģionālajos autopārvadājumos pasažieru skaits nav sarucis pēkšņi šogad, bet sarūk gadu no gada ar tempu 3 – 4% gadā. «Pasažieru skaita izmaiņas saistītas ar iedzīvotāju skaita samazinājumu vai pārcelšanos uz pilsētām, kur tiek nodrošinātas darbavietas,» skaidro direkcija. Šā gada specifika varētu būt zemo degvielas cenu atļautā cilvēku pārsēšanās personiskajos transporta līdzekļos.

Viens no stimuliem pārcelties uz pilsētu varētu būt ne darbs, bet tiesības saņemt sociālo palīdzību arī bezmaksas pārvadājumu veidā. Laukos samazinās gan maksājošo, gan par sabiedrības naudu legāli pārvadāto pasažieru skaits, toties pilsētu sabiedriskajā transportā šā gada deviņos mēnešos pārvadāti 7,93 miljoni personu ar invaliditāti jeb par 7,8% vairāk nekā pirms gada. Tas neliecina par invalīdu skaita jūtamu pieaugumu, bet par cilvēku cenšanos iekārtoties tā, lai dzīves izmaksas kļūtu mazākas.