Straujuma nosauc potenciālos nākamās valdības vadītājus

© F64

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka ir domājusi par to, kuru cilvēku premjera krēslā vēlētos redzēt pēc sevis, kā vienu no tiem minot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V), kā arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V).

Vaicāta, ja kādreiz tomēr nolems premjeres amatu atstāt, kuram cilvēkam ar mierīgu prātu varētu šo posteni nodot, Straujuma žurnālam "Sestdiena" stāsta, ka, viņasprāt, partijā "Vienotība" ir cilvēki, kas var uzņemties šos pienākumus.

"Esmu redzējusi, ka ārkārtīgi labi strādā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš uzņēmās satiksmes ministra pienākumus tajā brīdī, kad tas nevarēja nest laurus. Kad es nedēļu biju Ķīnā, viņš uzņēmās arī premjera pienākumus. Tas, ko viņš izdarīja satiksmes ministra amatā, izraisa cieņu, un uzskatu, ka viņš var būt labs valdība vadītājs," saka Straujuma.

Līdzīgas domas premjerei ir arī par ārlietu ministru. Viņa gan min, ka Rinkēvičs ir "ļoti pieķēries ārlietu virzienam, un viņu interesē ārlietu ministra darbs". "Viņam tas padodas, un viņš ir labs ārlietu ministrs," saka Ministru prezidente.

Vienlaikus premjere arī norāda, ka ir jāļauj attīstīties un ieņemt amatus arī reģionu cilvēkiem - gan Cēsu mēram Jānim Rozenbergam, gan Salaspils novada vadītājam Raimondam Čudaram.

Intervijā Straujuma arī min, ka kādreiz noteikti atgriezīsies Saeimā. "Es noteikti nākšu uz Saeimu, bet, kad tas būs, nezinu," viņa norāda.

LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidente un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa joprojām izvairīgi komentē jautājumu par iespējamām valdības izmaiņām.

"Vienotības" līdere Āboltiņa vakar žurnālistiem sacīja, ka sestdien partijas kongresa darba kartībā būs viņas atskaite par partijas darbu, premjerministres valdības darba izvērtējums, kā arī debates. Taujāta, vai neizslēdz valdības izmaiņas, Āboltiņa atbildēja, ka šāda darba kārtības jautājuma nebija.

Līdzīgi viņa atbildēja uz jautājumu, vai Straujumai ir atbalsts turpināt darbu premjerministres amatā.

Arī Straujuma pēc valdes sēdes atkārtoja iepriekš pausto: "Es esmu teikusi - katrai valdībai reiz pienāk gals, un tad, kad tas būs pienācis, es ziņošu." Taujāta par partijas atbalstu, Straujuma atbildēja: "Mēs strādājam kopā. Ir dažādi periodi, bet kopumā es gribu pateikt paldies vairākiem cilvēkiem, no kuriem es jūtu šo atbalstu."

Kā ziņots, pēdējā laikā politikas kuluāros aktīvi tika runāts par iespējamo valdības nomaiņu. Šīs runas aktualizējās pēc tam, kad Straujuma pieprasīja sava partijas biedra satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju.

Iepriekš neoficiāli tika pieļauts, ka Straujuma varētu pati atkāpties no valdības vadītāja amata un tad "Vienotība" kongresā varētu nosaukt jaunu līderi.

Pašlaik domstarpības saistītas arī ar potenciālā valdības vadītāja amatu. Iepriekš pieļauts, ka uz premjera amatu varētu kandidēt partijas vadītāja Āboltiņa. Tomēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis viņu varētu nominēt šim amatam gadījumā, ja Āboltiņai būtu plašāks atbalsts parlamentā.

Tomēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valde un frakcija vienbalsīgi lēma, ka neatbalstītu Āboltiņu šim amatam, liecina neoficiālā informācija. Arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) būtu jāizdara ļoti grūta izvēle, ja izveidotos situācija, ka tai vajadzētu lemt par atbalstu Āboltiņai kā Ministru prezidenta amata kandidātei, vakar paziņoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Līdz ar to pašlaik koalīcijas partneri nepauž atbalstu Āboltiņas kandidatūrai šajā amatā, kas padara sarežģītāku jautājumu par viņas nominēšanu šim amatam.

Vienlaikus atsevišķi "Vienotības" politiķi uzskata, ka šāda nestabilitāte un runas par valdības krišanu varētu būt daļēji pat izdevīga koalīcijas partneriem, jo tas visvairāk negatīvi ietekmējot tieši "Vienotības" tēlu.

Kontekstā ar premjera amatu tiek saukti arī citu "Vienotības" pārstāvju vārdi, piemēram, Andris Piebalgs,  Kozlovskis un citi. Piebalgs pašlaik pats nevēlētos šo amatu ieņemt, savukārt Kozlovskis tam varētu piekrist, pieļauj politiķi, norādot, ka arī koalīcijas partneriem pret šo kandidātu būtu mazāk iebildumu. Vienlaikus tiek norādīts, ka Kozlovskis varētu arī neiesaistīties cīņā ar Āboltiņu par šo amatu.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais