Saeimas komisija atbalsta 80 miljonu aizdevumu "airBaltic" [papildināts]

© F64

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien slēgtā sēdē ar sešām balsīm par un divām pret atbalstīja 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai "airBaltic".

Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) pēc divu stundu garas sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka komisija atbalstīja lēmuma projektu saistībā ar aizdevumu "airBaltic". Tas paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām "ariBaltic" attīstības nodrošināšanai palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāru līguma parakstīšanas. Darījumam nebūs negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmuma projekts paredz noteikumu, ka "airBaltic" un tās meitas sabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai citā veidā izmantot to vasltu militāri rūpniecisko kompleksu vai uzņēmumu produkciju, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

Tātad šis lēmumprojekts "skaidri pasaka", ka "airBaltic" nevarēs iegādāties "Sukhoi" lidmašīnas, akcentēja Šadurksis.

Komisijas balsojumā seši koalīcijas deputāti atbalstīja šo lēmumu, pret bija divi opozīcijas deputāti, bet vēl viens opozīcijas parlamentārietis balsojumā nepiedalījās.

Rīt par šo jautājumu lems Saeima.

Jau ziņots, ka valdība 1.decembrī, izskatot informāciju par progresu, veicot izmaiņas "airBaltic" akcionāru līgumā, atbalstījusi jaunu punktu līgumā saistībā ar aizliegumu iegādāties konkrētas lidmašīnas. Straujuma žurnālistiem apliecināja, ka akcionāru līgumā ir aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot jebkura militāri rūpnieciska kompleksa produkciju. "airBaltic" vadītājs Martins Gauss pēc valdības sēdes uzsvēra, ka "airBaltic" ar Krievijā ražotajām lidmašīnām "Sukhoi" nelidos.

Iepriekš valdība jau nolēma, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā "airBaltic", kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.

Valdība lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc šī lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasīja toreizējā satiksmes ministra Matīsa demisiju. Šī situācija aktualizēja jautājumu par valdības stabilitāti.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais