Ministre: Skaidrs, ka "airBaltic" nevajag iegādāties "Sukhoi" lidmašīnas

Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka šis nav vienīgais būtiskais jautājums, kas valdībai jāpieņem saistībā ar "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu un investora piesaisti.

""Sukhoi" lidmašīnas nevajag iegādāties, bet tas nevar būt vienīgais nosacījums. Ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka akcionāru līguma nosacījumi ir valstij izdevīgi," atzina ekonomikas ministre un piebilda, ka viņa nav iepazinusies ar līdz šim valdībā skatītajiem līguma nosacījumiem, jo nav piedalījusies valdības sēdēs.

Reizniece-Ozola arī sacīja, ka finansējums "airBaltic" attīstībai ir nepieciešams.

LETA jau ziņoja, ka Saeima vakar, vērtējot nākamā gada budžetu, formāli noraidīja ierosinājumu par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai "airBaltic". Deputāti par šo jautājumu lems ceturtdien, 3.decembrī.

Valdības iesniegtais priekšlikums paredz atļaut finanšu ministram palielināt noteikto apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai. SM būtu jānodrošina darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu izpilde, nodrošinot, ka tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Lai apspriestu jautājumu par "airBaltic", trešdien, 2.decembrī, plkst.10 sasaukta slēgtā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Tajā piedalīsies Ministru prezidente, kā arī citi valdības pārstāvji, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), Drošības policijas pārstāvji un citi. Tāpat Saeimā pārstāvētie politiskie spēki trešdien par šo jautājumu diskutēs frakciju sēdēs.

Jau ziņots, ka valdība 19.novembrī nolēma, ka pieņems SM izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā "airBaltic", kad Saeima būs devusi atļauju un valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.

Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc šī lēmuma Straujuma pieprasīja toreizējā satiksmes ministra Matīsa demisiju. Šī situācija aktualizēja jautājumu par valdības stabilitāti.