Sprādziens Bolderājā: laupītāji mēģinājuši uzspridzināt bankomātu [papildināts]

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Bolderājas sprādzienā visticamāk cietuši noziedznieki, kas plānojuši uzspridzināt bankomātu.

Šonakt pulksten 3:45 Bolderājā netālu dzelzceļa sliedēm pie Miglas un Gaigalas ielu krustojuma notika sprādziens, kurā bija bojā gājušais un vismaz viens cietušais.

Ņemot vērā situāciju Eiropā un nesen notikušos teroraktus Parīzē, uz notikuma vietu uzreiz devās pretterorisma vienība, sapieri un izmeklēšanas grupa. Tika noslēgta teritorija, lai pārliecinātos, ka apkārt nav citu sprādzienbīstamu objektu un tika rūpīgi pārbaudīta apkārtne.

Ātri vien bija skaidrs, ka bažām par terora aktu nav pamata. Tika noskaidrots, ka visticamāk noticis mēģinājums uzspridzināt netālu esošu bankomātu.

Notikuma vietā atrastie pierādījumi liecina, ka personu grupa bija sagatavojusies spridzināt bankomātu, kas atradies aptuveni 800 metru attālumā no sprādziena vietas. Notikušais visdrīzāk ir noziedznieku pieļauta nejaušība spridzināšanas darbu sagatavošanās laikā. Zināms, ka arī bankomāts jau bija sagatavots spridzināšanai.

Sprādzienā smagas traumas guvis kāds 30 gadus vecs vīrietis un bojā gājis vēl viens vīrietis, kura identitāte šobrīd tiek noskaidrota. Šobrīd tiek pārbaudīts, vai šajā grupā bijušas iesaistītas arī citas personas.

Bankomātu spridzināšanas gadījumi ik pa laikam notiek visā Eiropā. Latvijā pēdējo gadu laikā policija aizturējusi trīs personu grupas par šādu noziegumu veikšanu. 2010.gadā un 2012.gadā aizturētas divas piecu personu grupas. Savukārt 2013.gadā tika aizturēta personu grupa, kurai līdzīgi kā šajā gadījumā noziegumu līdz galam veikt neizdevās, jo notika neplānots sprādziens. Toreiz gan tik smagas sekas sprādzienam nebija.

Šogad bijuši vairāki gadījumi, kad noziedznieki mēģinājuši paveikt šāda veida noziegumu, un četros gadījumos bankomātus arī izdevies apzagt - trīs gadījumi bijuši šogad pavasarī, bet pēdējais gadījums bija šā gada novembrī Rīgā, Pārdaugavā.

Viena no izmeklēšanas versijām liecina, ka šorīt cietušie vīrieši varētu būt saistīti arī ar citiem šogad veiktajiem bankomātu spridzināšanas gadījumiem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais