Uģa Prauliņa Fēra ir atrasta

© f64

Pēc divu diennakšu jeb 48 stundu prombūtnes Velsas korgija pembroka šķirnes kucīte Fēra ir atkal kopā ar saviem saimniekiem – animatori Ingu Prauliņu un komponistu Uģi Prauliņu.

1. februāra vakarā enerģiskā Fēra esot izrāvusies no saimnieces rokām, kad abas iznākušas no mājām A. Deglava ielā, un strauji metusies prom pa tiltu pilsētas centra virzienā. Suni neesot izdevies ne sasaukt, ne atrast, tāpēc ģimene aicināja talkā plašsaziņas līdzekļus – radio, interneta portālus, laikrakstus, kā arī tuvējā apkārtnē izlīmēja Fēras fotoattēlus, lai pazudušo mājas mīluli kopīgiem spēkiem varētu atrast. Lieki teikt, cik milzīgs bija korgija saimnieku prieks, kad trešdienas vakarā atskanēja Dagmāras kundzes telefona zvans, ka pazudušais suņuks esot pie viņas. Sieviete dzīvo Mežaparkā, taču tovakar kopā ar dēlu esot atradusies Purvciemā. Stāvot pieturā Nīcgales un Ūnijas ielu rajonā, viņa esot pamanījusi, ka kāda sieviete, kurai pie rokas pavadā bija suns, ar koku atgaiņā citu rējēju. Dagmāras kundze, būdama suņu mīļotāja (viņai pašai piederot zelta retrīvers), šajā skatā neesot varējusi vienaldzīgi nolūkoties. Pieejot tuvāk, viņa esot atpazinusi pieklīdušā suņa šķirni – ka tas ir Velsas korgijs. Tā kā pa dienu viņa bija dzirdējusi sludinājumu Latvijas Radio, ka Prauliņu ģimenei ir pazudis šīs šķirnes suns, viņa teikusi dēlam, lai ņem Fēru klēpī, kamēr viņa no somas atāķēs rokturi, lai to izmantotu kā pavadiņu. Tā nu trijatā devušies uz Mežaparku, internetā sameklējuši Fēras saimnieku tālruņa numuru un zvanījuši, lai paziņotu par atradumu.

Lieki piebilst, ka korgija un saimnieku tikšanās bija vētrainu emociju pilna. Paldies Dievam, Fērai nav nekādu savainojumu, tikai ļoti daudz guļot. „Esmu pateicīga visiem, kas mums zvanīja un stāstīja, ka vienā vai otrā vietā redzējuši mūsu sunīti! Cilvēku atsaucība bija apbrīnojami liela. Latvijā tiešām ir daudz labu cilvēku!” laimīga un aizkustināta ir Fēra saimniece Inga Prauliņa.

Latvijā

Lai trešās valsts pilsonis varētu ieceļot Latvijā ar nodomu studēt vai strādāt, viņam jāsaņem vīza vai uzturēšanās atļauja, “Neatkarīgajai” atbild Ārlietu ministrija. Noteikumu šo dokumentu saņemšanai ir daudz, un tie ir nopietni. Tomēr Rīga ir pilna ar eksotiska izskata vīriņiem un sieviņām. Studenti un zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki? Kā viņi visi iekļūst Latvijā? Un cik efektīvs ir Valsts robežsardzes darbs šajā situācijā?

Svarīgākais