Bēgļu krīzes mazināšanai varētu uz Irāku sūtīt diplomātus un politiķus
Bēgļu krīzes mazināšanai Latvija varētu uz Irāku sūtīt nevis karavīrus, bet miera vēstnešus - diplomātus un politiķus, kas sadarbībā ar vietējo varu un starptautiskajām institūcijām panāktu izlīgumu starp etniskiem un politiskiem grupējumiem, uzskata nodibinājuma "Miera vēstnieki Irākai" valdes priekšsēdētāja Harita Tohme.
Viņa paziņojumā presei raksta, ka bēgļu krīze šobrīd ir viens no aktuālākajiem ES iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem. Lai arī Latvija stāv nomaļus no lielajiem bēgļu tranzīta ceļiem un pagaidām saskaras ar relatīvi nelielu cilvēku skaitu, kas šeit ir ieradušies un lūguši patvērumu, šis jautājums jau ir izraisījis visplašāko rezonansi sabiedrībā.
Ja neizdosies iedibināt mieru un kārtību Irākā, Sīrijā un Afganistānā, bēgļu straumes turpināsies. Šī iemesla dēļ svarīgākais būtu cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām. ES politiskās dienas kārtības pirmajā punktā jānorāda, ka efektīvākais bēgļu jautājuma risinājums saistāms ar miera un stabilitātes iedibināšanu karadarbības skartajās zonās Tuvajos Austrumos un vispirms jau Irākā, norāda Tohme.
Pēc viņas domām, tam būtu nepieciešams starptautisks atbalsts un ES ieinteresētība krīzes risināšanā. Latvija, piemēram, varētu būt viena no tām ES valstīm, kas uz Irāku nesūtītu sapierus un militāros instruktorus, bet miera vēstnešus - diplomātus un politiķus, kas sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām, vietējo varu, sabiedriskajām organizācijām, ES un ANO institūcijām darītu visu, kas nepieciešams, lai Irākas etniskie un politiskie grupējumi rastu izlīgumu un vienotos par sadarbību.
Līdztekus tam, protams, esot jādomā par efektīvu migrācijas un bēgļu uzņemšanas politiku. Šajā jomā daudzas darbības diemžēl notiek ar novēlošanos. Tā, piemēram, Latvijas amatpersonas tikai nesen paziņoja, ka uz Grieķiju un Itāliju - valstīm, kurās iebraukušos bēgļus daļēji uzņems arī Latvija, - tiks nosūtīti patvēruma meklētāju atlases kritēriji un sakaru virsnieks, kas kontrolētu to izpildi.
Bažas gan izraisot tas, vai atbildīgajām iestādēm un amatpersonām izdosies pietiekami operatīvi apzināt situāciju un realizēt tām izvirzītos mērķus. Latvijā nav daudz Tuvo Austrumu valodu pratēju, etnologu un drošības speciālistu, kas pietiekami labi orientētos ieceļotāju tradīcijās, pārzinātu viņu dzīvesveidu un domāšanu, norāda Tohme. Pēc viņas teiktā, jau pašlaik daudzi patvēruma meklētāji cenšas izmantot ES imigrācijas dienestu naivumu un neinformētību.
"Vien tas, ka lielākā daļa iebraucēju uzdodas par bēgļiem no Sīrijas, liek aizdomāties par to, ka dažu biogrāfijas varētu būt sadomātas. Varbūt tāpēc, ka uzdošanās par Sīrijas valstspiederīgo šķiet drošākā biļete iekļūšanai ES, varbūt arī tāpēc, ka ir kādi pagātnes grēki, kurus ieceļotāji cenšas noslēpt," norāda Tohme.
Protams, pastāv iespēja, ka ES uzņemto bēgļu vidū varētu būt arī islāma teroristisko grupējumu pārstāvji, atzīst nodibinājuma "Miera vēstnieki Irākai" vadītāja. Šī iemesla dēļ drošības jautājumiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība.
Tohmei un kolēģiem ir iznācis daudz tikties ar ES nokļuvušiem patvēruma meklētājiem. Iztaujājot šos cilvēkus, nācies saskarties ar daudzām dīvainībām, piemēram, ar to, ka cilvēki nerunā savas dzimtās vietas valodā, dialektā. Tāpat viņi neko nezina par savas dzimtās vietas vēsturi un ievērojamākajiem cilvēkiem, kas no turienes ir nākuši. Sastapti cilvēki, kuri uzdodas esam no Sīrijas, taču vislabāk pārvalda krievu valodu, nevis kādu no arābu vai kurdu dialektiem, norāda Tohme
Viņa vērš uzmanību, ka daudzi melo ekonomisku apsvērumu dēļ, jo, norādot citu dzimteni un uzdodoties par izbraucējiem no karadarbības skartajiem reģioniem, daudz vieglāk saņemt bēgļa statusu.
Austrumu pasaule ir plaša, sarežģīta un daudzveidīga, tāpēc Tohmei gribētos cerēt, ka Latvijas amatpersonas paļausies ne vien uz bēgļu stāstīto bet arī uz pieredzējušu ekspertu padomiem.
Jau ziņots, ka Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) patlaban apsver līdz desmit karavīru lielas vienības nosūtīšanu cīņai pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts", iepriekš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pastāstīja AM politikas direktors-valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs.