Šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada trešo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā ziņots iepriekš IKP ātrajā novērtējumā, balstoties uz piesardzīgajām uzņēmēju prognozēm (īpaši būvniecībā un pakalpojumu nozarēs).
Šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1%.
2015.gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro.
2015.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada trešo ceturksni, IKP pieaugumu veicināja tautsaimniecībā nozīmīgās nozares - apstrādes rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un nekustamo īpašumu nozare.
Rūpniecībā pieaugumu par 3,7% sekmēja kāpums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 6%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 27%, mēbeļu ražošanā - par 17%. Savukārt kritumu par 2% uzrādīja pārtikas produktu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana - par 9%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana - par 10%.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 4,9%. Pieaugums par 15% vērojams inženierbūvju celtniecībā, kas veido 56% no visa būvniecības apjoma. To sekmēja kāpums autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku un dzelzceļu būvniecībā par 15%, kā arī vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 56%. Par 2% palielinājusies dzīvojamo ēku būvniecība. Savukārt maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā kritums par 7%.
Tirdzniecībā pieaugums vērojams gan vairumtirdzniecībā par 6%, gan mazumtirdzniecībā - par 5%, tajā skaitā, auto degvielas mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 6%, automobiļu un motociklu vairum/mazumtirdzniecība - par 11%. Par 3% pieauga pārtikas preču un par 6% - nepārtikas preču mazumtirdzniecība.
Nekustamā īpašuma nozares attīstību veicinājusi nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas pieaugums par 11%.
Transporta nozares attīstību sekmēja pasažieru pārvadājumu kāpums par 4%, kā arī kravu apgrozības pieaugums par 8%. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību pakalpojumiem bija kritums par 4%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi tika sniegti attiecīgi par 4% un 10% vairāk.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājās par 5,7%, tajā skaitā azartspēļu nozarē pieaugums par 9%. Kritums par 1% novērojams sporta nodarbībās.
IKP attīstību veicinājuši arī produktu nodokļi, kas uzrāda pieaugumu 5,9% apmērā.
2015.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš faktiskajās cenās pieauga par 5%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 8%, atpūtai un kultūrai - par 9% un mājokļa uzturēšanas izdevumi - par 1%, kā arī izdevumi pārtikas iegādei palielinājās par 2%.
Salīdzināmajās cenās privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam pieauga par 13%, jo 40% no visiem ar transportu saistītajiem mājsaimniecību izdevumiem veidoja izdevumi par degvielu, kuras cena bija kritusies. Atpūtai un kultūrai mājsaimniecības tērējušas par 9% vairāk, pārtikai - par 4%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Valdības galapatēriņš faktiskajās cenās palielinājās par 6%, bet salīdzināmajās cenās - par 4%.
Bruto pamatkapitāla veidošana gan faktiskajās cenās, gan salīdzināmajās cenās palielinājās par 6%.Transporta un uzglabāšanas nozarē nefinanšu investīcijas palielinājās par 51%, apstrādes rūpniecībā - par 4%. Savukārt valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē nefinanšu investīcijas saruka par 12%.
Preču eksports gan faktiskajās cenās, gan salīdzināmajās cenās palielinājās par 1%. Pakalpojumu eksports faktiskajās cenās pieauga par 4%, bet salīdzināmajās cenās - par 2%.
Preču importa apjomi faktiskajās cenās palielinājās par 1%, bet salīdzināmajās cenās - par 6%, jo samazinājās importa cenas koksa un naftas pārstrādes produktu, datoru, elektrisko un optisko iekārtu, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ievedumam. Pakalpojumu imports faktiskajās cenās pieauga par 4%, bet salīdzināmajās cenās saruka par 1%.
CSP ātrais novērtējums rādīja, ka šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem audzis par 2,5%. Arī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 2,5%. Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem palielinājies par 0,4%.
Kā ziņots, Finanšu ministrija 2015.gadam prognozējusi 2,1% IKP pieaugumu.