Smīkņā par sorosiešu ieplānoto monitoringu

Pēc ilgāka pārtraukuma lielāku naudu Latvijas politikas ietekmēšanas projektam ieguvušas organizācijas Delna un Providus – tās veikšot likumdošanas un amatpersonu iecelšanas monitoringu.

Pērn Delnas un Providus faktiskā «mātes» organizācija Sorosa fonds Latvija mainīja nosaukumu uz Fonds «Dots» un paziņoja, ka tā turpmāk dzīvos tikai no Džordža Sorosa atstātās sēklas naudas – 2,5 miljoniem eiro – un citiem vairs naudu nedāļās. Tas lika «savilkt jostas» visai sorosiešu saimei Latvijā, pirmām kārtām jau šīs saimes flagmaņiem un kreiseriem – trijām organizācijām. Tagad atkal izdevies iegūt ievērojamus līdzekļus no – kā sorosiešiem pašiem patīk formulēt – «Sorosa centrāles» Open Society Foundation, un projekts var tapt.

Valsts sagrābšana

Šā gada 10. novembrī sabiedrisko organizāciju Delna un Providus pārstāvji Gundars Jankavs, Valts Kalniņš un Olafs Grigus Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē deputātus iepazīstināja ar projektu, kuru viņi nosauca par monitoringu Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums. Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts no Vienotības Aleksejs Loskutovs, kurš pats savulaik ir bijis Sorosa stipendiāts, komisijas locekļiem Delnas un Providus pārstāvjus stādīja priekšā ar vārdiem «mūsu sabiedrotie». A. Loskutovs solīja, ka Delnas un Providus pārstāvji deputātus iepazīstinās ar «valsts sagrābšanas» projekta «jēgu un ideoloģiju».

Sorosiešu organizāciju pārstāvji deputātiem skaidroja, ka jēdziens «valsts sagrābšana» nozīmē to, ka likumdošanas iniciatīva, balsojums par likumprojektu vai personu iecelšanu amatos notiek «par naudu vai citiem labumiem». Pētnieki «valsts sagrābšanu» konstatēšot, izlases kārtā vērojot Saeimā topošās likumdošanas iniciatīvas un balsojumus par likumprojektiem, kā arī vērojot visus balsojumus par iecelšanām amatos. Piemēram, ja lēmums par konkrētas personas nozīmēšanu amatā kļūšot publisks pēdējā brīdī vai viedoklis par balsojumu deputātam strauji mainīšoties pirms balsojuma, vai arī deputātam nebūšot skaidra viedokļa, kādēļ viņš balso par to vai citu likumprojektu – šīs būšot «valsts sagrābšanas pazīmes».

Abu organizāciju pārstāvji skaidroja, ka projekta kopējais finansējums esot 125 000 ASV dolāru, no kuriem 95 000 dolāru maksāšot ASV bāzētā organizācija Open Society Foundation. Pētījuma iniciatori deputātiem neatklāja, kādas konkrētās personas vai interešu grupas stāv aiz šīs, pēc viņu teiktā, «domnīcas». Grūtības pētniekiem radās arī izskaidrot, no kādiem naudas resursiem Delna un Providus smelsies atlikušos 30 tūkstošus dolāru projekta līdzfinansēšanai. Iniciatori ļoti vispārīgi pieļāvuma formā skaidroja, ka tie varētu būt ieņēmumi no Delnas un Providus «sniegtajiem pakalpojumiem», kā arī vēl kaut kādi pagaidām nezināmi ziedojumi.

Projekta patiesos finansētājus līdz šim nav izdevies atklāt arī portālam Pietiek.com, kurš Sabiedrībai par atklātību «Delna» un no citiem atklātību pieprasošajai Providus uzdevis konkrētus jautājumus, «kas tieši ir šī finansējuma sniedzējs (miniet konkrēto juridisko (vai fizisko) personu un tās valstspiederību)?» u.tml . Organizāciju pārstāvji vien norādījuši, ka «sīkāk jums nāksies pētīt pašam!».

Valsts apšaubīšana

Neatkarīgā Saeimas deputātus izvaicāja, ko viņi domā par šādu «valsts sagrābšanas» projektu, vai viņiem ir zināmi un saprotami projekta finansētāji, vai tie varētu būt Latvijai draudzīgi vai nedraudzīgi spēki, vai deputātiem ir saprotami sorosiešu projekta mērķi un kādas ir deputātu prognozes par šā projekta rezultātiem.

Deputāte Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība), vaicāta, kāpēc tāds pētījums ar tik izaicinošu nosaukumu ir vajadzīgs, atbildēja: «Man jau labu laiku pietrūkst laika iedziļināties, ko šis nosaukums nozīmē. To acīmredzot zina tikai tie, kas to ir izdomājuši – tikai viņiem ir skaidrs, kas tas ir un ko viņi ar to darīs.»

Vaicāta, kuras personas varētu maksāt tik lielu naudu par šādu pētījumu, I. Rībena teica: «Mūsu valstī jau pietiekami ilgu laiku ir vērojami dažādi fondi un struktūras, kas finansē ideoloģiskas iedarbības procesus. Droši vien pētījuma mērķis ir diskreditēt visu, kas notiek valstī, arī tos krietnos un godīgos cilvēkus, kur, strādā valdībā un ierēdniecībā, kuri strādā parlamentā.»

Uz jautājumu, vai šī nauda nāk no Latvijas sabiedrotajiem vai mūsu valstij nedraudzīgiem spēkiem, I. Rībena atbildēja: «Drīzāk otrais.»

Lūgta prognozēt pētījuma rezultātu, deputāte teica: «Visdrīzāk tiks secināts, ka valsts ir nozagta un tas, ka mēs paši neesam spējīgi savu valsti pārvaldīt. Notiks mūsu valsts apšaubīšana.»

Nauda no kristāltīrajiem

Deputāts Augusts Brigamnis (ZZS), paužot viedokli par sorosiešu projektu, nopietni rēķināja: «Ja jau šīm organizācijām ir radies priekšstats, ka konkrēti politiskie spēki dara sliktas lietas, tad priekš kam šis pētījums vajadzīgs? Viņiem savs priekšstats jau ir izveidojies, un tur nelīdzēs nedz zāles, nedz plāksteris. Viņu izpratnē zīmogs uz atsevišķiem politiskiem spēkiem jau ir uzlikts. Rezultāts jau ir zināms, un pētniekiem atliek vien saņemt 125 tūkstošus.»

Lūgts raksturot sponsorus, kuri tik dāsni ziedo šādiem pētījumiem, A. Brigmanis kļuva patētisks: «Tie varētu būt kristāltīri biznesmeņi, solīdi, ļoti godīgi, absolūti tiesiski pārbaudīti, uz kuriem nekrīt pilnīgi nekādas šaubu ēnas par viņu godaprātu.»

Runājot par pētījumam mērķi, A. Brigmanis teica: «Mērķis ir skaidrs: lai atmaskotu un parādītu kā negodīgus konkrētus politiķus. Tas viss notiek augstu mērķu vārdā. Neraugoties ne uz ko, es esmu gatavs argumentēt savu viedokli. Bet, ja kāds par naudu grib paust savu viedokli, taisot šādas kampaņas, tad tā ir viņa izvēle.»

Veca dziesma

Deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņa) atminējās, ka par valsts nozagšanu viņš runājis jau 1997. gadā: «Toreiz Ģenerālprokuratūra man atsūtīja vēstuli, lai es ziņoju, kurš konkrēti ko ir nozadzis. Tad arī Pasaules banka sniedza savu atzinumu, ka Latvijā ir vērojamas valsts nozagšanas pazīmes, tādēļ domāju, ka tur neko jaunu pētīt nevajag. Bet jebkura sabiedriskā organizācija var pētīt, ko vien tā grib. Jautājums – cik objektīvi tā pēta un uz ko tā savos pētījumos balstās?»

Runājot par to, kas stāv aiz šiem ziedotāju fondiem, J. Ādamsons teica: «Visticamāk, aiz šiem fondiem stāv Soross. Tie nav Austrumi.»

Vaicāts, kāda jēga Sorosam kaut ko zināt par Latviju, J. Ādamsons atbildēja: «Savulaik Soross Francijā tika tiesāts. Sekoja Sorosa sūdzība Eiropas cilvēktiesību tiesā, kur viņa sūdzība tika noraidīta. Pie mums Sorosa fondiem ir viedoklis par visu, taču, pats smieklīgākais, viņiem nebija viedokļa par valsts valodas referendumu. Taču, runājot par to, vai viņu pētījumi ir objektīvi vai neobjektīvi – manuprāt, tie ir absolūti neobjektīvi. Tas velk uz pasūtījumu. Pētījuma rezultāti nekā neatšķirsies no tiem, kādi tie bija pirms divdesmit gadiem. Proti, tiks secināts, ka deputāti iesaistīti valsts nozagšanā, valdība iesniedz absolūti negatavus likumprojektus, ka tie nav valsts un sabiedrības interesēs un tā tālāk.»

Finansētājus neatceras

Savukārt A. Loskutovs par iecerēto sorosiešu pētījumu pauda neslēptu gandarījumu: «Šis pētījums vērsts uz lēmumu pieņemšanas analīzi, lai saprastu, kādi lēmumi tiek pieņemti nevis visas sabiedrības interesēs, bet šauru interešu grupu interesēs. Neatkarīgi no tā, vai šis pētījums dos pārliecinošu rezultātu vai nē, ir labi, ka šādi pētījumi notiek, jo tie ļauj labāk saprast korupcijas risku kopainu, ko citiem līdzekļiem praktiski nav iespējams iegūt.»

Vaicāts, kas ir projekta finansētājs Open Society Foundation, viņš teica: «Es neatceros, es nevaru komentēt.».