Saeima šodien plkst.10 galīgajā lasījumā lems par 2016.gada valsts budžetu, saistītajām izmaiņām nodokļu jomā un citiem jautājumiem.
Koalīcijas partneri iepriekš pauduši atbalstu nākamā gada budžeta projektam, savukārt Saeimā pārstāvētās opozīcijas frakcijas kritizē valsts budžetu 2016.gadam un plāno balsot pret tā pieņemšanu.
Nākamā budžeta prioritātes ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš, iesniedzot budžeta projektu Saeimā, uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
2016.gada valsts budžeta likumprojekts paredz, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vērtējot deputātu priekšlikumus nākamā gada budžetam, atvēlējusi tiem aptuveni 10 miljonus eiro.
Valsts budžeta projektā nākamgad paredzēts finansējums minimālās darba algas celšanai - no 360 eiro to plānots paaugstināt līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums tiks saglabāts līdzšinējo 75 eiro apmērā. Tāpat paredzēts pakāpeniski ieviest gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra.
Ar nākamā gada saistītais likumprojekts arī paredz palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas, kā arī tiesībsarga algu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.
Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas. Iepriekš bija paredzētas izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīma piemērošanā, tomēr nākamgad vēl tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā, kā arī netiks noteiktas nozares, kurās nevarēs darboties mikrouzņēmumi.
Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodokļus un nodevas azartspēlēm.
Tāpat paredzēts ieviest solidaritātes nodokli, kas attieksies uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru - 48 600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumus plānots ieskaitīt pamatbudžetā.
Izmaiņas plānotas arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Proti, no 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem piemēros 21% PVN likmi, paplašinās PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu, kā arī precizēt nodokļu regulējumu attiecībā uz automašīnām. Lai apkarotu krāpšanos PVN jomā, grozījumi paredz ieviest PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču, mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku piegādēm.
Savukārt bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem plānots uzdot pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā. Paredzēts, ka šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.aprīļa.
Nākamgad arī plānots mainīt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.
Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, paredzēts ieviest speciālo kadastrālo vērtību, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus.
Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.
Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljoni mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Budžeta komisija iepriekš arī atbalstīja priekšlikumu 2,3 miljonus eiro novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.