Pēc tam, kad 430 Mucenieku ciema iedzīvotāji bija uzrakstījuši jau otro vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, uz tikšanos ar viņiem ieradās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Cilvēki trešdienas vakarā atnāca gan ar konkrētām prasībām, gan emocionāli uzvilkti. Daži – arī iereibuši. Iedzīvotāji saņēma solījumu par vienas no savām prasībām izpildi – iespēju autobusiem iebraukt Muceniekos, lai nevajadzētu brist pa tumšām ielām līdz mājām. Otrs, ko viņi vēlējās, ir pastāvīgs policijas postenis tieši Muceniekos. Un vēl, protams, bija jautājumi par bēgļu izmitināšanu – cik daudz vienlaikus viņi šeit būs, kāpēc viņus nevar ievietot tukšajās Šķirotavas cietuma ēkās, vai bēgļi varēs brīvi pārvietoties utt. Mucenieki ir neliels ciemats ar 600 iedzīvotājiem, kuri ir satraukti par, kā paši teica, nezināma skaita migrantu izmitināšanu patvēruma meklētāju centrā.
Sarunā ar Neatkarīgo iedzīvotāji tomēr atzina, ka policistus jau tagad redzot katru dienu, viņi patrulējot ar zirgiem un mašīnās. Iedzīvotāji policijas patruļas vērtē kā mēģinājumu radīt drošāku vidi, lai gan vienlaikus atzīst, ka pārāk droši diennakts tumšajās stundās nejūtas. Necik gaišs Muceniekos nav, trešdienas vakarā, kad notika iedzīvotāju un Iekšlietu ministrijas vadības tikšanās, ielas vismaz apspīdēja kupls pilnmēness. Vietējie atzina, ka bērnus uz ielas vienus vairs nelaiž, ja pieaugušajiem sanāk tumsā braukt ar sabiedrisko transportu, tad lūdz, lai kāds atnāk pretī. Turklāt bēgļiem paredzētās celtnes tiek plānotas blakus dzīvojamām mājām.
Tieši drošības jautājumi bija svarīgākie, par ko Mucenieku iedzīvotāji runāja ar R. Kozlovski un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani. Mucenieku iedzīvotāja Valentīna izstāstīja, ka pagājušajā nedēļā patvēruma centra iemītnieki esot atstiepuši jēriņu vai auneli, nodīrājuši ādu un cepuši uz ugunskura stadionā. «Izsaucām policiju,» viņa apgalvoja. Sievietēm bija pretenzijas, ka patvēruma meklētāji tumsā klimst pa ciematu un skatās pirmā stāva dzīvokļu logos, bet visādi citādi vismaz līdz šim vietējie un centra iemītnieki sadzīvojuši labi. «Par bērniem baidāmies. Pie mums visādi dzīvojuši, arābi, gruzīni, afrikāņi. Normāli, jautri cilvēki tie bija, nebaidījāmies agrāk. Tagad sākusies vispārēja panika,» prātoja Valentīna.
Biedrības Attīstības centrs Mucenieki vadītāja Normunda Vagaļa uzruna bija mierīgāka, bet Mucenieku iedzīvotāja Lija Lidija Batarevska sanākušos uzkurināja vairāk. «Mēs negribam cīnīties ar sekām, gribam šo cīņu iesākt laikus,» viņa formulēja. L. L. Batarevska ierosināja – ja bēgļu izmitināšanai var atrast miljonus, tad varētu atrast arī 500 eiro mēnesī vietējo cilvēku vajadzībām, lai satiksmes autobuss iebrauktu Mucenieku centrā. Iedzīvotāji vēlējās sadzirdēt garantijas, ka viņu intereses būs primārās pēc tam, kad Muceniekos sāks ierasties patvēruma meklētāji.
R. Kozlovskis pat tika izsvilpts, bet tad sarunā iesaistījās I. PētersoneGodmane, kuras racionālie skaidrojumi uzreiz netika uzklausīti ar sapratni, tomēr emocionālo gaisotni viņa spēja ievirzīt loģiskākā stilā. R. Kozlovskis informēja, ka šogad Muceniekos kopumā bijuši 300 patvēruma meklētāju, bet ne visi vienlaikus. I. Pētersone-Godmane skaidroja, ka 17 gadu laikā tikai 65 cilvēkiem piešķirts bēgļa statuss, bet jau pašlaik izraidīšana notiek ātri, šogad jau 50 cilvēki izraidīti. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka tie, kuriem nebūs tiesību uzturēties Latvijā, šeit paliks.