Neoficiāli apspriež valdības krišanas iespējamos iemeslus

© F64

Koalīcijas partneri oficiāli izvairās runāt par iespējamo valdības nomaiņu, tomēr neoficiāli politikas kuluāros tiek spriests par dažādiem iespējamiem scenārijiem, pieļaujot, ka izmaiņas gaidāmas jau šogad un ka pašreizējai valdībai klupšanas akmens var būt kāds no strīdīgākiem jautājumiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau iepriekš vairakkārt uzsvērusi, ka jautājums par viņas demisiju nav darba kārtībā. Arī "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa akcentē, ka partija pašlaik runā un domā par budžeta pieņemšanu, gaidāmo kongresu un darāmajiem darbiem.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pieļauj iespēju, ka "Vienotības" vadība varētu būt vienojusies par esošās valdības nomaiņu. Taču politiķis uzsver, ka viņam nav pierādījumu, kas to apstiprinātu. Viņš pieļauj, ka tuvākajā nākotnē būs redzams, kāda ir "Vienotības" izšķiršanās.

Taujāts, kādi varētu būt valdības krišanas iemesli, Brigmanis atbildēja, ka nezina, jo ZZS jau nebūs tā, kas gāzīs valdību. Politiķis arī nekomentēja, vai saglabāsies pašreizējā koalīcija, jo šādi jautājumi jāprasa tiem, kas "šos procesus organizē". Ja tiks veidota jauna valdība, politiskais spēks no izmaiņu organizētājiem arī gaidīs piedāvājumu par tālāko rīcību.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, komentējot valdības stabilitāti, atgādināja jau iepriekš pausto - pirmdien koalīcijas sanāksmē VL-TB/LNNK vaicāja, vai Straujumai būs "Vienotības" atbalsts ieņemt valdības vadītājas amatu arī pēc budžeta pieņemšanas. "Atbildi neesmu saņēmis, tātad jautājums joprojām ir atvērts," norādīja politiķis.

Viņš arī sacīja, ka ar VL-TB/LNNK dalību sarunas par jaunas valdības izveidi nenotiek. Tomēr - ja sarunas par jaunās valdības sastāvu vai koalīcijas modeļa maiņu tiešām notiek, tad tas varētu būt saistīts ar nacionālās apvienības pozīciju "airBaltic" jautājumā un aicinājumu pārskatīt pozīciju saistībā ar bēgļu uzņemšanu, uzskata Bērziņš. Viņš atgādināja VL-TB/LNNK pozīciju - līgumā ar investoru jābūt skaidri fiksētam tam, ka "airBaltic" aizdevuma līdzekļi nevar tikt izmantoti "Sukhoi" lidmašīnu iegādei.

Koalīcijas politiķi oficiālajos komentāros akcentē, ka viņiem nav zināms par plānotajām izmaiņām un par to, ka būtu kādas vienošanās saistībā ar jauno valdību. Tikmēr neoficiāli partneri vērš uzmanību, ka nākamās nedēļas beigās paredzēts "Vienotības" kongress, pieļaujot, ka tajā Straujuma varētu paziņot par plāniem atkāpties un varētu tikt nominēts jauns premjerministra kandidāts.

Āboltiņa, lūgta komentēt šo informāciju, akcentēja, ka kongresa dalībnieki premjerministres uzrunā sagaidīs arī valdības darba vērtējumu, tomēr galvenais jautājums būs "Vienotības" politiskais piedāvājums nākamajiem trīs gadiem. Āboltiņa arī piebilda, ka 5.decembrī gaidāmajā kongresā nav jāpārvēl partijas amatpersonas un pirms kongresa rīkotas vairākas reģionālās tikšanās, lai izrunātu dažādus jautājumus.

Pašlaik koalīcijas politiķi neparedz sarežģījumus nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai nākamnedēļ. Kā iespējams strīdīgākie jautājumi tiek minēti - 3.decembrī paredzētais balsojums par aizdevumu "airBaltic" un Latvijas Reģionu apvienības ierosinājums lemt par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrniece (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata. Tomēr neviens no šiem jautājumiem viens pats varētu arī nebūt valdības nomaiņas iegansts, savu lomu varētu nospēlēt arī plašāks apstākļu kopums. Politiķi neoficiālās sarunās pieļauj, ka scenāriji valdības nomaiņai varētu būt dažādi - būtisks jautājums ir arī tas, vai Straujuma piekritīs demisionēt.

Politiķi prognozē, ka gadījumā, ja valdības nomaiņa notiks, tad premjera amats varētu tikt uzticēts "Vienotībai". ZZS, visticamāk, pašlaik varētu nevēlēties uzņemties valdības vadīšanu. Starp iespējamiem potenciāliem premjera amata kandidātiem no "Vienotības" tiek minēti ierastie uzvārdi, kurus mēdz piesaukt arī saistībā ar citiem augstajiem amatiem, proti, Āboltiņa, Andris Piebalgs, Edgars Rinkēvičs, Rihards Kozlovskis, Jānis Rozenbergs un citi.

 

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.