Pēc divus gadus ilgas parakstu vākšanas Saeimā beidzot nonākusi sabiedrības iniciatīva, ar kuru vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vēlas atcelt pulksteņa laika pāreju, kas šobrīd notiek divas reizes gadā.
Informācijas tehnoloģiju speciālists Lauris Misa portālā manabalss.lv šo iniciatīvu publicēja 2013. gada augustā. L. Misa uzskata, ka nepieciešamais parakstu skaits savākts ātri, jo jautājums par pulksteņa laika pāreju ir aktuāls vien divas reizes gadā, turklāt viņš neesot veltījis pūles, lai popularizētu savu iniciatīvu.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai viņš skaidro, ka pie šādas idejas nonācis tāpēc, ka viņam ir divi mazi bērni, kuriem pulksteņa grozīšana rada diskomfortu. «Ja bērns visu laiku cēlās pusseptiņos, tad pēc vasaras laika ieviešanas viņam jāceļas jau pussešos,» saka L. Misa, atzīstot, ka arī bērnu vecākiem tas sagādā problēmas, kamēr organisms pierod pie jaunā ritma. Laika maiņa arī nelabvēlīgi ietekmējot vecākus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām slimībām. Tāpēc laika grozīšanas atcelšana garantētu, ka «sabiedrība iegūs mazāk nevajadzīga stresa».
Lai izvairītos no šīm neērtībām, iniciatīvas autors rosina ne tikai pārtraukt laika pielāgošanu gadalaikiem, atstājot tā dēvēto vasaras laiku, bet arī noteikt, ka Latvija no pašreizējās laika zonas GMT+2 pārietu uz GMT+3 (tajā atrodas Maskava, Austrumāfrika un lielākā daļa Arābijas pussalas). Šādā veidā tiktu panākts, ka vasarā diennakts tumšā daļa iestātos pietiekami vēlu, lai netraucētu sabiedrības ikdienu.
L. Misa arī noskaidrojis, ka Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem šajā jautājumā nav ietekmes. ES direktīva vien nosaka laiku, kurā dalībvalstīm jāievieš vasaras vai ziemas laiks, lai tas notiktu sinhroni un neradītu problēmas, piemēram, aviācijai. Savukārt izvēle, grozīt divreiz gadā pulksteņus vai ne, esot katras dalībvalsts brīva griba – atliek vien atcelt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.
Lai komisijas deputāti varētu pieņemt lēmumu, atbalstīt vai neatbalstīt šo iniciatīvu, tika nolemts jautāt viedokli Ekonomikas ministrijai (EM). Taču tā savu pozīciju jau atklājusi – iniciatīva nav atbalstāma.
Ministrija uzskata, ka mākslīga laika joslas maiņa radītu ne tikai negatīvas konsekvences Latvijas valstij, bet Latvija vairs nebūtu vienā laika joslā ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, turklāt mūsu laika josla atbilstu Maskavas laika joslai.
EM arī pauž: pat ja Latvija mainītu laika joslu, būtu jāveic pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Vienlaikus ministrija uzskata, ka pastāvīga pāreja uz vasaras laiku radītu lielus sarežģījumus ne tikai transporta, telekomunikāciju un tūrisma nozares komersantiem, bet arī iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.
«Runājot par iniciatīvu, jāizdala divi aspekti, kas šajā iniciatīvā ir sajaukti un maldinājuši sabiedrību. Ir jānodala diskusija par ikgadēju pāriešanu uz vasaras laiku martā un atgriešanos savā standarta laika joslā oktobrī no diskusijas par Latvijas atrašanos attiecīgajā laika joslā [GMT+2],» skaidro EM.
Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa pagājušā gadsimta 70. gados. Pirmā direktīva Eiropā, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumus, stājās spēkā jau 1981. gadā. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1980. gada
1. aprīli, pieskaņojoties lielākajai daļai pasaules valstu, ieviesa pāreju uz vasaras laiku.