Mediķi samierināsies ar piecu procentu algu pielikumu

© Publicitātes foto

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība samierinājusies ar nākamgad papildus piešķirtajiem desmit miljoniem eiro medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai. Šāda summa ir vienīgais, ko valdība varējusi papildus atvēlēt 2016. gada budžetā un kam piekrīt Saeimas deputāti, taču tā ir uz pusi mazāka, lai izpildītu mediķu arodbiedrības prasības.

Par pirmsstreika sarunu uzsākšanu mediķu arodbiedrība vienojās vienbalsīgi īsi pirms valsts svētkiem, skeptiski raugoties uz valdības pēkšņo lēmumu piešķirt mediķu algu izlīdzināšanai desmit miljonus eiro. Skeptiski tāpēc, ka mediķu vidū kopš krīzes laika samazinājuma valda neticība – politiķi sola un stāsta, ka nauda ir piešķirta, bet slimnīcās strādājošie pielikumu nesagaida. Arodbiedrība Veselības ministrijā iesniedza prasības – galvenais, paaugstināt vidējo darba samaksu veselības nozares darbiniekiem par 10 procentiem jau no 2016. gada 1. janvāra, kā arī otrs svarīgs nosacījums – saglabāt noteikto vidējās darba samaksas sadalījumu. Tas nozīmē, ka vidējā ārstniecības personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 60 procenti no ārstu darba samaksas, bet jaunākā ārstniecības personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 40 procenti no ārstu darba samaksas.

Trešdien veselības ministrs Guntis Belēvičs parakstīja vienošanos ar arodbiedrību par izlīgumu kolektīvā interešu strīdā, līdz ar to mediķu arodbiedrība streiku nerīkos.

Panāktā vienošanās paredz, ka Veselības ministrija kopā ar mediķu arodbiedrību veidos darba grupu, kura strādās pie tā, lai kopumā izvērtētu veselības nozares sistēmā strādājošo atalgojumu un jau piešķirtā papildu finansējuma sadalījumu. Darba grupas uzdevums būs precizēt darba samaksas pieaugumu un sadalījumu veselības nozarē strādājošiem un pakāpeniski atjaunot Ministru kabineta rīkojumu par pamatnostādnēm cilvēkresursu attīstībā veselības aprūpē. Jāatgādina, ka saskaņā ar šīm pamatnostādnēm medicīnas darbinieku algai jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja būt daudzkārt lielākai, ne tikai desmit procentu apmērā, kā to tagad prasa arodbiedrība, un ne tuvu ne par pieciem procentiem lielākai, kāda, provizoriski lēšot, varētu būt nākamgad. Veselības ministrs norāda, ka pirmsstreika izlīgšanas komisija vienojās par līdzekļu pieauguma nepieciešamību 2016. gadā veselības nozares darbiniekiem ne mazāk kā piecu procentu apmērā, kā arī vienojās savlaicīgi sagatavot un pieņemt arodbiedrības kolektīvā interešu strīda iesniegtās prasības par nepieciešamajiem grozījumiem vairākos valdības noteikumos, kas regulē darba samaksas noteikšanas kārtību.

Saeimas Budžeta komisija, lemjot par budžetu, atbalstījusi papildu 10 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei, un deputāti uzsver, ka kopumā veselības jomai būs vairāk nekā 20 miljoni papildu naudas – ārstēšanai, kredītu atmaksai slimnīcām un tagad arī algām. Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka mediķi neplāno atteikties no prasības mediķu algas nākamgad paaugstināt par 10 procentiem, kam nepieciešami 22 miljoni eiro: «Svarīgākais, ka mēs vienojāmies, ka alga nākamgad tiks paaugstināta ne mazāk kā par pieciem procentiem, tāpēc mēs strādāsim, lai nākamā gada budžetā atrastu nepieciešamos līdzekļus lielākam algu pieaugumam.»

Mediķu prasības sarunu uzsākšanai

  • Paaugstināt vidējo darba samaksu veselības nozares darbiniekiem par 10% no 2016. gada 1. janvāra
  • Saglabāt noteikto un ar arodbiedrību saskaņoto vidējās darba samaksas sadalījumu: vidējā ārstniecības personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 60% no ārstu darba samaksas; jaunākā ārstniecības personāla vidējā mēneša darba samaksa ir 40% no ārstu darba samaksas

Avots: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība



Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais