Finanšu ministrija diskriminē presi
Ikgadējā Finanšu ministrijas informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir popularizēt nodokļu maksāšanu, aiz valsts pasūtījuma borta atstājusi veselu mediju kategoriju – drukātie nesaņem nevienu reklāmu un nevienu centu, jo tā uzbūvēts konkursa nolikums.
Pilns ministrijas iepirkuma nosaukums ir Publicitātes materiālu izvietošanas pakalpojumi medijos un citos informatīvajos kanālos informatīvi sociālās kampaņas «Par godprātīgas nodokļu nomaksas sekmēšanu un izpratnes veicināšanu par ēnu ekonomikas riskiem sabiedrībā» ietvaros.
Specifikācija ministrijā apstiprināta oktobra beigās, un pašlaik kampaņa jau rit pilnā sparā. Plakāti uz afišu stabiem, grupas Olas dziesmiņa internetā, konkursiņš, kurā izlozēti T krekli, un sauklis «Nomaksāt! Nevis nemaksāt!». Kampaņas morāli var formulēt šādi – tev nebūs zagt un optimizēt, mazo draudziņ! Tieši jauniešu auditorija no 13 līdz 25 gadiem esot ministrijas izvēlētā mērķa grupa. Kā skaidro Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis: «Komunikācijas produkti un kanāli tika izvēlēti un piemēroti šai auditorijai. Tas tika darīts, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu izvēlēto auditoriju ar maksimāli šai auditorijai piemērotiem produktiem.»
Tehniski drukātie mediji no konkursa izstumti ar vērtēšanas kritēriju palīdzību. Konkursa dalībnieki par televīzijas izmantošanu kampaņai saņēma 20 punktus. Radio – arī 20. Vides reklāmas ir 16 punktu vērtas. Internets un kino – katrs 10 punkti. T krekli un uzlīmes dod pa diviem punktiem. Vēl papildus desmit punktus dod liela atlaide sniegtajiem pakalpojumiem, tāpat arī iekļaušanās maksimāli īsā laikā, jo kampaņai jānoslēdzas ne vēlāk kā 21. decembrī. Un tikai par kampaņošanu drukātajā presē dalībniekiem netika solīts neviens punkts. Konkursu uzvarēja kompānija sia Media House, nosolot darbus par 33 702 eiro, kas Finanšu ministrijai 8297 eiro no sākotnēji plānotās naudas pat ļāvis ietaupīt. Tas būtu slavējami, ja vien ne pilnīgā pretrunā valsts solītajai drukātā vārda stiprināšanas un atbalsta politikai.
Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders ministrijas rīcību vērtē kā nepieņemamu: «Tā ir drukātās preses diskriminācija. Centieni finansiāli nožņaugt vienu mediju sektoru, kam citastarp nebūt neklājas viegli.»
J. Paiders pieļauj, ka partijas Vienotība vadītā Finanšu ministrija nodarbojas ar kādu konkrētu mediju protekcionismu: «Izskatās, ka tas ir jau iepriekš norunāts darījums.» Katrā ziņā apgalvojumi par sniegšanos pēc jauniešu auditorijas nepārliecina, jo saskaņā ar šādu loģiku nodokļu maksāšanas kampaņai nebūtu jāparādās arī televīzijā un radio, kuriem nenoliedzami ir problēmas ar gados jaunu skatītāju piesaisti.
Latvijas Preses izdevēju asociācija jau nosūtījusi ministrijai protesta vēstuli ar lūgumu skaidrot šo rīcību, jo galu galā arī preses rīcībā ir līdzekļi gados jaunākas auditorijas uzrunāšanai. Un veselas mediju kategorijas ignorēšanu nevar pamatot ar kaut kādiem apšaubāmiem pētījumiem. Organizācijas izpilddirektors Guntars Līcis gan apzinās, ka ministrijas atbilde, visticamāk, pienāks ar mēnesi ilgu nobīdi, kad presi diskriminējošā kampaņa jau būs noslēgusies.
Piesakot nodokļu publicitātes kampaņas sākšanos, Finanšu ministrija vēstīja: «Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums (..)» Tas liek vaicāt, kādēļ kampaņa sašaurināta līdz tīņu auditorijai, kas noteikti nav tā lielākā nodokļu optimizētāju grupa. Starp citu, Olu dziesmiņā galvenais dziedonis brauc tādā mašīnā, kas parastam tīnim noteikti nav pa kabatai – kur nu vēl samaksājot visus nodokļus.