UZZINI: Kādēļ atkritumi ir jāšķiro?

Ik dienu visā pasaulē tiek saražots miljardiem dažādu preču, kas nonāk veikalu plauktos un pēc tam mūsu mājās. Lai šīs preces saražotu, tiek patērēti dabas resursi – ūdens, koks, metāls, nafta un citi, kuru daudzums strauji sarūk, jo cilvēku vēlme pēc jaunām un jaunām lietām ik gadu progresē.

Ir vairāki iemesli, kādēļ atkritumi ir jāšķiro, viens no būtiskākajiem - uzņemties atbildību par sevi un pasauli, kurā dzīvojam, un uzņemties iniciatīvu šķirot atkritumus!

Atkritumu šķirošanai ir arī vairāki ieguvumi gan sabiedrībai un videi, gan arī katram no mums. Nošķirojot iepakojumu no sadzīves atkritumiem, mēs samazinām kopējo apglabājamo atkritumu daudzumu, kas uz visiem laikiem nonāk atkritumu poligonā. Šādi iepakojums nonāk otrreizējā pārstrādē un turpina savu dzīvi kā jaunas lietas. Iepakojuma materiālu pārstrāde ļauj taupīt arī enerģiju un dabas resursus. Ja ikdienā šķirojam otrreiz pārstrādājamos atkritumus, tā ir arī iespēja samazināt ikmēneša maksājumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Lai atkritumi nonāktu līdz pārstrādei, tie ir jānošķiro. Galvenais nosacījums, kas jāievēro – visam, kas tiek izmests šķiroto atkritumu savākšanas konteinerā, ir jābūt tīram, bez pārtikas vai kādiem citiem produktu atlikumiem, un iepakojums noteikti ir jāsaplacina.

Ikdienā atsevišķi no sadzīves atkritumiem ir jāšķiro – stikls, PET pudeles un plastmasas iepakojums, skārdenes, papīrs un kartons. 

Ikdienā šķirot atkritumus ir vienkārši! Vajag tikai sākt to darīt, lai tas kļūtu par labu ikdienas ieradumu.

Stikls - cilvēka veselībai draudzīgākais iepakojums

Stiklu var pārkausēt neierobežotu reižu skaitu, pēc tam saražojot tādas pat kvalitātes pudeles un burkas. Stikls ir cilvēka veselībai draudzīgākais iepakojums, un pret to vajadzētu izturēties ar atbildību. Svarīgi atcerēties, ka stikla pudeles un burkas, pirms izmešanas stiklam paredzētajā konteinerā, noteikti ir jāizskalo. Vēlams arī noņemt visas metāla vai plastmasas daļas, vāciņus vai korķus.

Stiklam paredzētajā konteinerā nedrīkst mest porcelānu, kristāla traukus, stikla glāzes un logu stiklus, spuldzes, kā arī māla traukus.

Plastmasas iepakojums – biežāk lietotais iepakojums

Izstrādājumi no plastmasas ir visbiežāk lietotais iepakojuma veids, un dabā tas sadalās ļoti lēni vai nesadalās nemaz.  PET pudeles, šampūnu un sadzīves ķīmijas pudeles, maisiņi un plēves, šo izstrādājumu dzīve var būt mūžīga, ja vien pareizi ar tām apejamies.

Pareizi plastmasas iepakojumu otrreizējai pārstrādei ir nodot to izskalotu, bez produktu atliekām un iespēju robežās saplacinātu. Te gan svarīgi zināt, ka pārstrādei nav derīgas tādas plastmasas pudeles un kanniņas, kurās uzglabātas bīstamas ķīmiskas vielas – krāsas, līmes, šķīdinātāji, skābes u.tml.

Tāpat plastmasas atkritumu šķirošanas konteinerā nevajadzētu mest jogurta, krējuma vai margarīna trauciņus, plastmasas rotaļlietas, saimniecības preces un sadzīves priekšmetus. Otrreizējai pārstrādei nederēs arī vienreizējās lietošanas trauki.

Papīrs – pārstrādājams līdz pat septiņām reizēm

Papīram paredzētajā šķirošanas konteinerā drīkst mest avīzes, žurnālus, grāmatas, biroja papīru, brokastu pārslu, cepumu, olu papīra iepakojumu, piena un sulu pakas, kurpju kastes.  Arī šie iepakojumi ir jāizmet tīri un pirms izmešanas jāsaplacina, lai konteiners neaizpildās ar „gaisu”.

Konteinerā nedrīkst mest līmpapīru, iepakojumu ar pārtikas produktu atliekām, fotopapīru, papīra vienreizējās lietošanas traukus, kā arī laminētus materiālus. Papīra un kartona pārstrādes ciklu skaits ir ierobežots, jo ar katru pārstrādes reizi pasliktinās materiāla mehāniskās īpašības, kas ietekmē izstrādājuma izturību un krāsas noturību. Otrreizēji pārstrādāto papīru un kartonu izmanto gan iepakojuma, gan citu izstrādājumu ražošanai.

Atsevišķos papīram paredzētajos konteineros drīkst mest arī dzērienu kartona iepakojumu. Šeit jāpievērš uzmanība norādēm uz konteineru uzlīmēm!

Metāla iepakojums

Pārtikai paredzētās alumīnija vai tērauda bundžas drīkst izmest plastmasas iepakojumam paredzētajos konteineros, taču tam ir jābūt tīram un bez dzērienu vai pārtikas atliekām.  Lai arī metāla atkritumi ir mazāk kaitīgi videi, jo laika gaitā dabā tie sarūsē un sadalās, tomēr kā jebkurus atkritumus, tos vajadzētu nodot otrreizējai pārstrādei.

Metāla pamata izejvielas iegūšana no metāla rūdām prasa daudz enerģijas, tāpēc metāla atkritumus pārkausēt ir draudzīgāk pret vidu un dabu, gan finansiāli izdevīgāk. Metāls ir pilnībā pārstrādājams bezgalīgi daudz reižu, un metāla pārstrāde ietaupa ne tikai dabas resursus – metāla rūdu, bet arī visus ražošanas procesā iesaistītos resursus - darbaspēku un energoresursus.