Antibiotiku patēriņš Latvijā nav liels; rezistence – visur Eiropā

Pēdējos gados antibiotiku patēriņam Latvijā ir tendence palielināties, lai gan kopumā uz visu Eiropas Savienības valstu fona tas nav liels, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati. Latvijā antibiotiku patēriņš ir trīs reizes mazāks nekā Grieķijā (augstākais patēriņš visā Eiropā), Francijā, Beļģijā, Itālijā un Luksemburgā.

Šogad Pasaules Veselības organizācija pirmo reizi rīko Pasaules antibiotiku informācijas nedēļu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību antibiotiku rezistencei un pareizai lietošanai. Pēc zāļu lieltirgotāju sniegtajiem zāļu realizācijas datiem, pēdējo gadu laikā antibakteriālo līdzekļu sistēmiskai lietošanai Latvijā ir tendence palielināties, kaut gan 2014. gadā antibiotiku patēriņa apjoms nedaudz samazinājās un bija 13,99 definētās dienas devas uz 1000 iedzīvotājiem dienā. Salīdzinājumam – Grieķijā šis rādītājs ir 32,2, Lietuvā – 18,5, bet Igaunijā 11,7. Taču, neraugoties uz lielu vai mazu antibiotiku patēriņu, visas valstis saskaras ar antimikrobo rezistenci – mikrobi kļūst nejutīgi pret antibiotikām, tāpēc pacientus ārstēt un izārstēt ir arvien grūtāk.

Pasaules Veselības organizācijas eksperti atzīst, ka, turpinot neatbilstoši lietot antibiotikas, varam sasniegt «pēcantibiotiku laikmetu». Tas nozīmē, ka daudzu infekciju ārstēšanai, kurām līdz šim tika lietotas antibiotikas, tas vairs nebūs iespējams, jo mikroorganismi, kas izraisa infekciju, kļūst nejutīgi pret jau izmantotām antibiotikām. Baktērijas, kuras pielāgojušās antibiotikām, izdzīvo, un tas var novest pie tā, ka tādas medicīniskas procedūras kā orgānu transplantācija, ķīmijterapija, reanimācija nebūs iespējamas, jo antibiotiku lietošanai nebūs rezultāta. Šogad Eiropas eksperti īpaši uzsver rezistentu (pret konkrētu antibiotiku grupu) enterobaktēriju izplatīšanos Eiropā – šīs baktērijas ir liela baktēriju dzimta, kas visbiežāk ir nekaitīga un dzīvo cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā. Tomēr šie mikroorganismi spēj izraisīt slimības – urīnceļu, vēdera dobuma un asinsrites infekcijas.

Kas tad izraisa antimikrobo rezistenci? To veicina neatbilstoša antibiotiku lietošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, nepietiekama infekciju profilakse un nepietiekami infekciju kontroles pasākumi īpaši ārstniecības iestādēs. Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks norāda, ka antibiotikas nedrīkst lietot nepareizi – saīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu vai nelietojot tās pareizā biežumā, piemēram, lietojot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā noteikts. Antibiotikas arī nedrīkst lietot mērķim, kam tās nav paredzētas, piemēram, vīrusu izraisītu slimību – saaukstēšanās un gripas – ārstēšanai. Rīgas Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš uzsver, ka nepārdomāta ārstēšana ar antibiotikām draud izraisīt rezistenci un tam ir sekas – kad nākamreiz būs nepieciešamas antibiotikas, tās var vairs nestrādās, tās nepalīdzēs slimības ārstēšanā, tas var aizkavēt pareizas diagnozes noteikšanu. Antibiotikas arī nenoņem sāpes, tās var izraisīt blaknes, piemēram, caureju, neārstē jebkuru slimību, tās var nozīmēt tikai ārsts. Antibiotikas jālieto tieši tik daudz un tik ilgi, kā noteicis ārsts, jo arī antibiotiku daļēja lietošana veicina antimikrobo rezistenci.

Kā izplatās intimikrobā rezistence?

Antimikrobā rezistence ir baktēriju spēja pretoties vienas vai vairāku antibiotiku iedarbībai.Cilvēki un dzīvnieki nekļūst nejutīgi pret ārstēšanu ar antibiotikām, bet cilvēku un dzīvnieku pārnēsātās baktērijas tādas var kļūt.

1.Dzīvnieku ārstēšanā arī var izmantot antibiotikas, līdz ar ko dzīvnieki var kļūt par tādu baktēriju nēsātājiem, kuras ir rezistentas pret antibiotikām. 2. Ja dārzeņus mēslo ar dzīvnieku mēsliem, tad arī dārzeņi var tikt piesārņoti ar baktērijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām. 3. Pret antibiotikām rezistentas baktērijas cilvēka organismā var nonākt ar ēdienu, kā arī tieša kontakta ceļā ar dzīvniekiem.

4. Cilvēki lieto antibiotikas, lai ārstētu infekcijas. Tomēr dabīgas piemērošanās rezultātā, baktērijām veidojas nejutība (rezistence) pret antibiotikām. Tādā gadījumā pret antibiotikām rezistentās baktērijas var izplatīties no pacienta, kurš lieto antibiotikas uz citiem cilvēkiem.

7. Ceļotāji, kuri ceļojuma laikā nonāk slimnīcā valstī, kur antimikrobās rezistences izplatība ir augsta, var atgriezties ar baktēijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām. 8. Tomēr, ceļotāji var ievest un pārnēsāt no pārtikas vai vides iegūtas rezistentas baktērijas pat tad, ja nav nonākuši slimnīcā ceļojuma laikā.

5. Pacienti slimnīcās saņem antibiotikas un pēc tam var kļūt par pret antibiotikām rezistentas baktērijas nēsātājiem. Šīs baktērijas nonāk ārējā vidē, ja baktērijas nēsātājs neievēro personīgo higiēnu (nemazgā rokas), tādējādi piesārņojot priekšmetus un nododot baktēriju citiem cilvēkiem.

6. Pret antibiotikām rezistentas baktērijas sabiedrībā var izplatīties, jo pacienti, kuri nēsā šīs baktērijas, tiek izrakstīti no slimnīcas.