Krievija dāvina lidojošos tankus

 
«MEKSIKA SAJŪSMĀ (v vostorge) par jaunajām lidmašīnām no Krievijas.» Meksikāņu piloti pielīdzinot tās lidojošiem tankiem un miltarājiem iznicinātājiem ©Avīze

Krievijas lidmašīnu Sukhoi Superjet nosaukšana par lidojošajiem tankiem ir krievu presē atrasts kompliments šiem ražojumiem, par kuriem visa «Meksika ir sajūsmā».

Meksika ir vienīgā valsts, ja neskaita pašu Krieviju, kur Krievijā ražotās pasažieru lidmašīnas Sukhoi Superjet atrodas darba, nevis iepazīšanās režīmā. Proti, uz turieni kopš 2013. gada nogādāti 18 šādi lidaparāti no 70, cik vispār nodoti ekspluatācijā. Vēl trīs lidaparāti apkalpo pasažierus Indonēzijā, pa vienam – Laosā un Šveicē ar tādu precizējumu, ka konkrētie šveicieši uzņēmušies biznesa pasākumu avioapkalpošanu visā pasaulē, tāpēc viņu nopirktajam Krievijas lidaparātam nav piesaistes vietas.

Bēdīgi izvērtās pirmā, jau 2011. gadā ārzemniekiem pārdotā Sukhoi Superjet izmantošana Armēnijā, kas laikam gan vislabāk izskaidrojama ar to, ka lidmašīnas galvenais konstruktors un visa Sukhoi Superjet projekta vadītājs bija Mihails Pogosjans, kura uzvārds liecina par viņa izcelsmi no armēņiem. Šā gada sākumā no projekta vadīšanas viņš tika atstādināts lidmašīnu sliktā noieta dēļ. Viņa pirmais panākums Armēnijā nekļuva par pamatu veiksmes stāstam arī tāpēc, ka Sukhoi Superjet nopirkusī aviosabiedrība Armavia bankrotēja 2013. gada sākumā. Ielūkošanās Erevānas lidostas mājaslapā dod priekšstatu, kāds varētu izskatīties lidmašīnu kustības saraksts Rīgā bez airBaltic. Uz šodienu, piemēram, apsolīti 28 reisi, no kuriem astoņi – uz Maskavu. Latvijas gadījumā būtu jāizdara izvēle par vienu vai diviem citiem pasažieru pārsēšanās punktiem Frankfurtē, Kopenhāgenā vai Briselē, uz kurieni nodrošināt pēc iespējas biežākus lidojumus, lai pasažieri no Rīgas tur nokļūtu atbilstoši tam, kā no šiem pārsēšanās punktiem atiet lidmašīnas uz Latvijas ceļotāju gala mērķiem.

Šobrīd atklāts ir jautājums, vai airBaltic izputēšanai vairāk tuvinātu Krievijas lidmašīnu pirkšana vai nepirkšana. Lietas būtība tāda, ka tikai Krievija ir gatava savas lidmašīnas airBaltic praktiski uzdāvināt – naudas vietā dabūt airBaltic akciju paketi, kurai nav nekādas vērtības, ja to nosaka pēc uzņēmuma līdzšinējiem finanšu rādītājiem. Gan Latvijas aviokompānija, gan Krievijas aviobūvētāji ir divi tukšinieki, kas tieši tāpēc gatavi savstarpēji izpalīdzēt viens otram dzīvības pazīmju izrādīšanā vismaz savu valstu valdībām, lai tām būtu

iemesls turpināt savu uzņēmumu finansēšanu. Latvijas publikai tas labi zināms, ka jauno lidmašīnu apsaimniekošanai airBaltic ir vajadzīga arī nauda 80 miljonu eiro apmērā. Krievijas presē savukārt ir atrodams šā gada pavasarī publiskots Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikums, ka civilās aviobūves uzturēšanai valsts izdošot 100 miljardus rubļu, kas atbilst apmēram 1,4 miljardiem eiro. airBaltic tādējādi ir pavērusies iespēja dzīvot vienlaikus gan uz Latvijas, gan uz Krievijas valsts dotāciju rēķina.

Sukhoi Superjet problēmas nosaka gan lidmašīnas ne pārāk veiksmīgā konstrukcija, kuras īpatnības iespējams izskaidrot ar faktu, ka šī lidmašīna ir pirmais militārās aviācijas rūpnīcas ražojums civilajai aviācijai, gan ekonomiskās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju. Ja Latvijas valdība pagājušajā nedēļā tomēr lēma par labu Sukhoi Superjet iegūšanai, tad jāsecina, ka ne NATO, ne ES to nav aizliegušas. Viens no iemesliem šādam maigumam varētu būt labums, ko no darījuma gūtu Francija un Itālija, kur Krievija iepērk lielāko daļu Sukhoi Superjet detaļu. Šīs detaļas Krievijā sastiķētas tā, ka starptautiskie aviobūves standarti ievēroti, lidmašīnas sertificētas izmantošanai visā pasaulē un patiešām zemē negāžas. Ticēsim krievu presei, ka tāpēc vismaz «Meksika ir sajūsmā».



 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!