Šā gada vidū bija spēkā Latvijas izsniegtās termiņuzturēšanas atļaujas 34 683 ārzemniekiem, no kuriem 3288 personas parādījušās šeit pēdējā pusgada laikā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati neapstiprina pieņēmumu par Latvijas atbaidošo klimatu, kura dēļ šeit spējot izdzīvot tikai tie, kas te dzimuši un auguši. Derīgo termiņuzturēšanas atļauju saņēmēji nākuši no 119 valstīm, kas noklāj lielāko daļu no pasaules sauszemes visās klimatiskajās joslās ar visdažādākajām lokālajām klimata variācijām. Šā gada pirmajā pusē savu pirmreizējo uzturēšanos Latvijā likumā noteiktā kārtībā noformējuši 87 valstu piederīgie. Ja viņiem šeit iepatiksies, tad viņi varēs gādāt sev pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un galu galā Latvijas pilsonību.
No kopā 34 683 gadījumiem, kad cilvēki pārcēlušies vismaz kādu laiku padzīvot Latvijā, 2285 gadījumos varētu būt runa par Latvijas klimata pievilcību, ja klimata jēdzienu paplašina ar tādiem izteicieniem kā psiholoģiskais un finanšu klimats, kriminogēnā situācija u.tml. Proti, tik daudzos gadījumos Latviju izvēlējušies ārzemnieki, kuri paziņojuši, ka viņiem ir pietiekami daudz iztikas līdzekļu, lai dzīvotu tur, kur viņi paši vēlas. Un viņi ir izvēlējušies Latviju! 414 no šādiem cilvēkiem pabīdījušies mazliet uz ziemeļiem – pārcēlušies uz šejieni no Lietuvas, bet 142 atraduši šeit par kripatu siltāku vietu, nekā bija Igaunijā. Grūtāk noteikt, kādu klimatu pret Latvijas klimatu nomainījuši 208 ieceļotāji no Lielbritānijas un 137 – no Vācijas; siltumu pret definitīvu vēsumu apmainījuši 105 cilvēki no Itālijas; varbūt saltāku, bet sausāku gaisu Zviedrijā pret Latvijas mitrumu apmainījuši 137 iebraucēji no Zviedrijas. Jāatgādina vēlreiz, ka šie skaitļi ņemti tikai no Latviju kā uzturēšanās vietu izvēlējušos cilvēku grupas, kas neparāda visu šīm valstīm piederīgo ievākšanos Latvijā. Šādu ieceļotāju kopskaits neatklāj viņu nacionālo piederību, tajā skaitā Latvijas izcelsmes cilvēku atgriešanos zemē, kur dzimuši viņi paši vai viņu vecāki. Tomēr izskatās, ka daudz šādu atgriešanos nav, ja jau ASV deleģējušas uz Latviju 121 misionāru (ieskaitot viņu ģimeņu locekļus) un tikai četrus tādus, kas izlēmuši te padzīvot tāpat vien.
Tērēt iztikas līdzekļus var tie, kuriem šādi līdzekļi ir. Sevišķi uzkrītoši ir tas, cik maz šādu cilvēku nākuši no Krievijas, kas, kā jau bija gaidāms, kopā devusi ieceļotāju lielāko grupu 13 551 cilvēka sastāvā. No viņiem, lūk, tikai 32 cilvēki uzradušies Latvijā sev par prieku. Tas gan nekādi neļauj izsludināt Krievijas iedzīvotājus par trūkumcietējiem, jo no Krievijas taču nākuši 9642 ieguldītāji kopā ar ģimenes locekļiem. Tik daudz uzturēšanās atļauju Latvijai izdevies iztirgot cilvēkiem, kuri laikam gan ir tik bagāti, ka var atļauties faktiski mitināties vēl labākos klimatiskajos apstākļos, kādi atrodami Šengenas zonas plašumos.
Latvijas klimatu pievilcības ziņā pārspēj Latvijas cilvēki, kurus 4283 gadījumos ārzemnieki izvēlējušies par saviem dzīvesbiedriem un biedrenēm. Te, protams, uzrādīti tikai tie gadījumi, kad cilvēki ar dažādu valsts piederību tagad dzīvo (dabūjuši atļauju dzīvot) Latvijas, nevis kādu citu valstu teritorijā. Šajā ziņā gan Krievijas valsts piederīgie bijuši sevišķi apsviedīgi vai apķērīgi, nodrošinot sev 1195 laulības ar Latvijas pilsonībā esošiem cilvēkiem, 317 – ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem bez pilsonības un 159 – ar Latvijā dzīvojošiem ārzemniekiem, kuri piepulcinājuši šeit atkal nākamos ārzemniekus.
Ģimeņu veidošanā uzskatāma ir to valstu iedzīvotāju aktivitāte, kuru atbalsta viņu valstu robežošanās ar Latviju, vai arī vēsturiskās tradīcijas gadījumā ar Ukrainu, bet tālums nav principiāls šķērslis citu valstu pārstāvjiem izveidot ģimeni Latvijā. Tā Latvijā apmetušies 29 cilvēki no Indijas, 22 – no Pakistānas, 17 – no Nigērijas, 11 – no Ķīnas, 8 – no Japānas, pa četriem – no Kamerūnas un Taizemes utt. pa gandrīz visu zemeslodi.
Lielāko ārzemnieku grupu 8016 cilvēku sastāvā pēc viņu ierašanās mērķa apvieno darbs (skaitīti kopā nodarbinātie un viņu ģimeņu locekļi, kuri drīkst pastāvīgi uzturēties Latvijā). Savukārt mācību dēļ ieradušies 4275 cilvēki jeb gandrīz precīzi tikpat, cik šeit izveidojuši ģimenes. Ar čaklumu darbā skaitliski izceļas Krievija, Ukraina un Lietuva, kas devušas virs tūkstoša šeit nodarbināto un viņu ģimenes locekļu (attiecīgi 1103, 1079 un 1069). Relatīvi visčaklākie pret kopējo iebraucēju skaitu no šīs valsts ir bulgāri (718 no 797). Cīņā par lielāko pārstāvniecību studentu skaita ziņā Vācija ar 926 jauniešiem pārspējusi Uzbekistānu (703), bet Indija (283), Azerbaidžāna (111) un citas dienvidu zemes kopā nodrošina to, lai vismaz Rīga vairs neizskatītos rases ziņā viendabīga.