Akciju sabiedrība Latvijas Naftas tranzīts (LNT) tai piederošos 43,25% Ventspils naftas akciju ir pārdevusi lētāk nekā savulaik iegādājusies – šādus aprēķinus nav grūti veikt, jo lielākās Ventspils naftas akciju paketes LNT ir iegādājusies privatizācijas ceļā.
Turklāt tikko ir nākusi klajā advokāta Jāņa Zelmeņa grāmata Turības svārsts jeb Ventspils naftas privatizācija un mīti par Zelmeņa ofšoru tīmekļiem, kur koncentrētā veidā atgādināta gan skandālu skandāliem apvītā Ventspils naftas privatizācijas gaita, gan citi ar šo kompāniju saistītie notikumi, kas pēdējos 23 gadus ir spēcīgi tricinājuši Latvijas politiku.
Pirmie 100 miljoni
Tātad, kā izriet no J. Zelmeņa grāmatas un citiem avotiem, LNT nesen pārdotās Ventspils naftas akcijas ieguva šādu darījumu rezultātā:
Pirmkārt, Ventspils naftas privatizācija sākās ar to, ka LNT ieguva 37% Ventspils naftas akciju par 72,5 miljoniem latu. Pēc mūsdienu kursa tie bija jau vairāk nekā 103 miljoni eiro - t.i., jau šī pamatpakete LNT izmaksāja vairāk nekā nesen saņemtie 80 miljoni eiro.
Kā pamatoti norāda J. Zelmenis, šī «cena ir nepieredzēti liela visā privatizācijas vēsturē Latvijā - gandrīz 73 miljoni latu. Tiesa gan, 45% no šīs summas var maksāt sertifikātos, taču arī tad jārēķinās ar vairāk nekā 40 miljonu latu izdevumiem.»
Šī cena ir tik liela, ka vairāki Latvijas tranzītbiznesa flagmaņi, kuri dibināja LNT, nespēj pieprasīto summu maksāt un izkrīt no Ventspils naftas biznesa.
Lētākā pakete
Vēl 5% Ventspils naftas akciju LNT ieguva t.s. privatizācijas 4. kārtā 2003. gada jūlijā. Arī šis pasākums bija apvīts ar milzu kaislībām un cīņām, bet cena tika noteikta 0,87 lati (1,24 eiro) par akciju jeb 4,544 miljoni latu par 5% akciju paketi. «Privatizācijas noteikumos paredzēts, ka cenu, kāda LNT jāmaksā par minētajiem 5% Ventspils naftas akciju, nosaka, ņemot vērā uzņēmuma pēdējā mēneša akcijas vidējo cenu Rīgas Fondu biržā,» oficiāli tika pamatota valstij piederošo akciju pārdošanas cena.
Acīmredzams ir tas, ka šī ir vislētākā akciju pakete, ko savā īpašumā ieguva LNT, bet kādas «pūles» tas prasīja, var tikai minēt, jo cīņa par šo cenu vismaz mediju telpā bija nežēlīga. Tika apelēts pie tā, ka sākotnējos (1997. gadā apstiprinātajos) privatizācijas noteikumos bija paredzēts, ka minimālai Ventspils naftas vienas akciju cenai ir jābūt 1,94 lati (apmēram 2,8 eiro).
Bet nav grūti arī aprēķināt, ka par privatizācijas ceļā iegūtajiem 42% Ventspils naftas akciju LNT bija jāsamaksā 110 miljoni eiro.
Kontrolpakete izslīd
2005. gada februārī valsts īpašumā bija palikuši 38,62% Ventspils naftas akciju, un toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš rakstīja informatīvu ziņojumu, kurā cita starpā teikts, ka LNT pieder gandrīz kontrolpakete - 48,98% Ventspils naftas akciju - un vienas akcijas cena biržā tobrīd ir bijusi 1,75 lati (apmēram 2,50 eiro).
Cita starpā līdz jūnijam, kad valdība apstiprināja 38,62% akciju privatizācijas noteikumus, cena biržā pieauga līdz 1,81 latam, kas arī kļūst par minimālo cenu šo pēdējo valstij piederošo akciju privatizācijā.
Bet mēs varam konstatēt - lai sasniegtu K. Kariņa pieminētos 48,98%, LNT pie privatizētajiem 42% akciju, treškārt, bija vēl biržā jāpiepērk 7,98% Ventspils naftas akciju.
Cena, par kādu tika nopirktas šīs akcijas, protams, nav zināma, bet ir zināms vēl viens orientieris- kā jau Neatkarīgā nesen atgādināja, 2007. gada pavasarī publiski kļuva zināms, ka LNT ir pārdevusi 11% Ventspils naftas akciju. Par šo faktu Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu, tāpēc pēc kāda laika kļuva arī zināms, par kādu cenu šīs akcijas pārdotas. Neatkarīgā nesen aprēķināja, ka šīs akcijas pārdotas par apmēram 3,12 eiro gabalā (t.i., par cenu, kas pirms FKTK lēmuma par cenu obligātajā atpirkumā bija nostabilizējusies kā Ventspils naftas akciju reālā tirgus cena).
Skaidrs ir arī tas, ka pēc 2007. gada LNT bija no jauna jāpiepērk vairāk nekā 4% Ventspils naftas akciju (jo 48,98% 11% = 38,98%), lai sasniegtu 43,25%, kas nesen tika pārdoti Vitol Group uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited par nepilniem 80 miljoniem eiro jeb maksājot par katru akciju 1,77 eiro.
Visiem viegli nebija
Visi iepriekšminētie aprēķini nepārprotami liecina, ka LNT pirkusi akcijas dārgāk nekā pārdevusi (vai tikai stāsta, ka pārdevusi lēti), un ar šo «veiksmīgo» biznesu var arī «apsveikt» bijušos latvju naftas tranzītniekus, kuri ir LNT, kā tagad ierasts teikt, «patiesā labuma guvēji».
Ņemot vērā šo «veiksmi», kapitāla pieauguma nodoklis viņiem nebūs jāmaksā. Bet par to, ka viņiem iepriekš tādā vai citādā veidā personiski bija jāakumulē milzu līdzekļi, lai tos ieguldītu Ventspils naftas akciju privatizācijā, nav ne mazāko šaubu.
To, ka daudziem tas nenācās viegli, var izlasīt arī J. Zelmeņa grāmatā Turības svārsts.
Piemēram, «visā privatizācijas vēsturē Latvijā nepieredzēti lielā cena», kas LNT, sākot no 1997. gada, bija jāmaksā par pirmo iegūto Ventspils naftas akciju paketi (37%), noveda pie tā, ka it kā bagātā «naftinieku» firma «LatWestEast jau uzreiz nevar kaut ko samaksāt; ManTess nevar kaut ko papildus izpirkt. Vēlāk redzēsim, ka Valentīns Koklais nevarēs iemaksāt to naudu, kas vajadzīga Ventspils naftas akciju izpirkšanai.» Šī nespēja maksāt par Ventspils naftas akcijām «arī parāda cēloņus, kāpēc daži «naftinieki» gadu gadiem tur ļaunu prātu uz [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu: SIA ManTess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš vēlējās kļūt par cietušo t.s. Lemberga prāvā, bet LatWestEast līdzīpašnieks Vladimirs Komogorcevs šajā prāvā izcēlās ar ļoti krāšņām liecībām, kas gan vairāk «iegrieza» t.s. Lemberga oponentiem («Viņi bija kā dresēti tīģeri») nekā pašam Lembergam. Valentīns Kokalis dažādās izpausmēs apliecinājis, ka gadu gadiem tur ļaunu prātu ne tikai uz Lembergu, bet arī gandrīz uz visiem saviem bijušajiem naftas biznesa partneriem.
