Aprit divi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas
Pirms diviem gadiem, 2013. gada 21. novembrī, notika lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā, sagrūstot lielveikala ”Maxima” jumtam, bojā gāja 54 cilvēki.
2013. gada 21. novembra vakarā pulksten 17:44 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu - Rīgā, Priedaines ielā 20, veikalam ”Maxima” ir iegruvis jumts. Virs veikala, uz jumta, norisinājās būvdarbi, kur bija plānots izveidot atpūtas laukumu. Ēkai iebruka ne vien jumts, bet sagruva arī tās ārējā siena. Pēc negadījuma aculiecinieki dalījās ar ziņām, ka veikalā regulāri atskanējusi signalizācija un īsi pirms traģēdijas uz ēkas sienas parādījušās plaisas.
Uz notikumu vietu steidzās vairākas glābēju un ātrās palīdzības brigādes. Sākās glābšanas darbi. Tos traucēja lielo jumta konstrukciju gruveši, kur aizsprostoja ieeju. Lielākais nogruvums notika pie veikala ieejas un kasēm. Glābšanas tehnika uz traģēdijas vietu tika nogādāta no visas Latvijas. Pulksten 19:04 notika otrais jumta nogruvums, kurš apraka vairākus ugunsdzēsējus, kuri tajā brīdī meklēja iesprostotos cilvēkus. Traģēdijā bojā gāja trīs glābēji – Sergejs Ižiks, Vilnis Šteinītis un Edgars Reinfelds.
Traģēdijas vakarā, pāris stundas pēc nelaimes, pie lielveikala sāka pulcēties cilvēki. Starp tiem cietušo radi un draugi, kuri gaidīja ziņas par saviem tuviniekiem, kuri, iespējams, atradās lielveikalā. Notikuma vietā ieradās arī bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Nakts laikā tika organizētas klusuma pauzes, kurās pārtrauca darbu un izslēdza tehniku, lai saklausītu iespējamos izdzīvojušos. Pēc pirmās nakts tika atrasti 16 bojāgājušie, pārējie 38 cilvēku mirstīgās atliekas atrada nākamajā dienā. Pēdējais drupās iesprostotais cilvēks bija veikala kasieris Mārtiņš, kuru atbrīvoja deviņas stundas pēc negadījuma. No 23. līdz 25. novembrim Latvijā bija izsludinātas sēru dienas, kurās atcēla vairākus saviesīgus pasākumus.
Diennakti pēc traģēdijas notikumu vietā pulcējās aizvien vairāk iedzīvotāju, kuri nolika svecītes un ziedus, paužot līdzjūtību cietušo ģimenēm. 23. novembra vakarā apstiprināja 54 cilvēku bojā eju. Līdz ar traģēdijas dienu policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu būvniecības noteikumu pārkāpumu. Glābšanas darbi noslēdzas 25. novembrī.
Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā LTV1 negadījumu raksturoja kā liela skaita neaizsargātu cilvēku slepkavību.
27. novembrī, uzņemoties politisko atbildību, no premjera amata atkapās V. Dombrovskis.
2014. gada aprīlī cietušo cilvēku un viņu ģimeņu atbalstam un tiesību pārstāvēšanai nodibināja biedrību ”Zolitūde 21.11.”. Biedrība arī izveidojusi Piemiņas grāmatu par Zolitūdes traģēdiju un tās upuriem. Vēlāk aktīvākie biedrības līderi arī piedalījās 12. Saeimas vēlēšanās un arī tika ievēlēti parlamentā.
2014. gada novembrī Saeima pieņēma lēmumu par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Tās mērķis bija izvērtēt traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, lai neatkārtotos līdzīga nelaime. Komisijas vairāk nekā 80 lapaspušu galaziņojumā nosauktas septiņas politiski un morāli atbildīgās personas – bijušais Ministru prezidents V. Dombrovskis, bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētās būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Uzreiz pēc šausminošās traģēdijas Latvijā aizsākās sociālā akcija, aicinot boikotēt vekalu „Maxima” un tajā neiepirkties. Taču uzņemuma ienākumi tikai īsu laika periodu saruka par piekdaļu.
Valsts policija uzsākot kriminālprocesu, par aizdomās turētām personām atzina vairākus arhitektus - būvinženieri Ivaru Sergetu, būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī divās juridiskas personas.
Zolitūdes traģēdijas lieta ir viena no apjomīgākām krimināllietām, kura apkopota 80 sējumos. Pirmā sēde plānota 2015. gada 8. decembrī Ķīpsalas hallē. Tiesā pieteikto kompensāciju apmērs ir 155 miljoni eiro. Uz apsūdzēto sola sēdīsies deviņas personas, kuras traģēdijas vietā veica plānošanu, būvniecību un uzraudzību, kā arī nodarbojās ar būvniecības saskaņošanu un gādāja par darba drošību veikalā. Krimināllietā reģistrēti 263 cietušie un pieaicināti vairāk nekā 10 ekspertu.
Ekspertu sniegtajā atzinumā par traģēdijas iemesliem minētas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukcijās. Tāpat konstatēta jumta nepietiekama nestspēja.
Pēc traģēdijas stājies spēkā jauns būvniecības likums, kurš īpaši akcentē būvdarbu organizēšanu, pušu atbildību un būvju uzraudzību.
Šodien, 21. novembrī, traģēdijas vietā atklāj upuru pagaidu memoriālu.