"airBaltic" sākta pārbaude par dokumentu noplūdi

© F64

Nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja "airBaltic" vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu "airBaltic" attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo "airBaltic" darbību, piemēram, samazināt galamērķu skaitu un pārdot vecās lidmašīnas.

Gauss atzina, ka minētais dokuments ir tapis "airBaltic" un par tā nopludināšanu sākta pārbaude. "Dokuments ir joks, jo tajā ir nepareizi pieņēmumi. "airBaltic" biznesa dokuments nekad nesastāvētu tikai uz piecām lapaspusēm," teica Gauss.

Kā ziņots, valdība vakar pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēma, ka pieņems Satiksmes ministrijas (SM) izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā "airBaltic" pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Jau ziņots, ka otrdien, 17.novembrī, valdība lēmumu "airBaltic" jautājumā vēl nepieņēma, jo tika saņemta jauna informācija, kas ir jāizvērtē, pēc sēdes žurnālistiem pavēstīja Straujuma. Amatpersonas pēc sēdes atteicās komentēt, vai saņemtā informācija ir saistīta ar drošības jautājumiem.

Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Straujuma pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju.

Vēlāk, 16.novembrī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot "airBaltic" 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums. Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.

Pērn "airBaltic" strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Pašlaik "airBaltic" galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

 

Svarīgākais