Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektus, kas paredz piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Normatīvo aktu projektos, kuros minēti pašvaldībām piederoši īpašumi, noteiktas šo pašvaldību tiesības nodot īpašumus Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ebreju kopienai paredzēts nodot ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Likumprojektā noteikts, ka īpašumi tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Paredzēts, ka īpašumi tiek nodoti izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs.
Tāpat šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
Saeima neatbalstīja vairākus likumprojektam iesniegtos deputātu priekšlikumus.