Ar publisku paziņojumu par dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu pazemināšanu nākamajā gadā par 3% klajā nācis valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmums SIA LDz Cargo.
LDz Cargo ir visa LDz seja un dzinējspēks šā vārda burtiskajā nozīmē, jo braucošus kravas vilcienus visvieglāk pamanīt un tie ir arī jāpamana citiem braucējiem un gājējiem, lai nepakļautu sevi briesmām. Ilgu gadu gaitā pierasts, ka jebkurš kravas vilcienu sastāvs ir LDz jeb LDz Cargo sastāvs, taču īstenībā tagad tā vairs nav. Pa LDz jeb tā meitas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra uzturētajiem sliežu ceļiem kravas velk arī lokomotīves ar citu firmu pazīšanās zīmēm. To daļa kopējā pārvadājumu apjomā nav liela, tomēr tagad konkurenci starp dzelzceļa kravu maršrutiem pa dažādām valstīm papildina konkurence starp dažādiem pārvadātājiem pa vieniem un tiem pašiem ceļiem.
LDz Cargo tad nu dara, ko var, lai celtu savu konkurētspēju gan attiecībā pret kravu maršrutiem pa Lietuvu, Igauniju un Krieviju, gan attiecībā pret citiem pārvadātājiem Latvijā. «Ņemot vērā, ka degvielas cenas pasaules tirgos ir samazinājušās un tas ietekmējis arī kravu pārvadājumu pašizmaksu, LDz Cargo plāno samazināt 2016. gada tarifus vidēji par 3% visos pārvadājumu veidos,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Bremze. Tarifu samazinājums attieksies arī uz importa, eksporta un iekšzemes pārvadājumiem. M. Bremze uzsver, ka LDz Cargo tarifu politika, kā arī kravu drošība un kvalitatīvais serviss – ātra vagonu aprite un laicīga kravu piegāde – ir uzņēmuma priekšrocība konkurencē ar pārējiem Latvijas un citu valstu dzelzceļa kravu pārvadātājiem, ko apliecina stabilie pārvadāto kravu apjomi vairāku gadu garumā. Šā gada pirmajos desmit mēnešos LDz Cargo pārvadājis 46,6 miljonus tonnu kravu.
Dzelzceļa kravu aprite Latvijā kopumā palikusi pērnā gada līmenī, par spīti bažām, ka kravu var nebūt vispār. Komentējot šā gada pirmo deviņu mēnešu jeb pirmo triju ceturkšņu pārvadājumu rādītājus, LDz vadītāji vērsa uzmanību uz to, ka dzelzceļa tarifiem ir daudzos gadījumos otršķirīga loma kravu piesaistīšanā vai novirzīšanā uz citiem maršrutiem un pārvadātājiem. Proti, kravu plūsmas lielākā mērā nekā dzelzceļnieki ietekmē valstu vadītāju kontakti un spēja vai nespēja vienoties par kopīgiem projektiem, kuru izpildi apkalpo arī dzelzceļnieki. Tikai politiskie līderi var atrast izeju no apļa, kurā kravu daudzuma palielināšanai ir vajadzīgi ieguldījumi pārvadājumu infrastruktūrā, bet ieguldījumu piesaistei ir vajadzīgs kravu daudzuma pieaugums. LDz Cargo un kopumā LDz jārēķinās ar tagadējās Latvijas valdības nespēju uz tādām iniciatīvām. To akcentē fakts, ka valdošā koalīcija un valdība ar Laimdotu Straujumu priekšgalā neuzskata par vajadzīgu meklēt pastāvīgu un patstāvīgu satiksmes ministru atlaistā Anrija Matīsa vietā. Uz nenoteiktu laiku ir atbīdīta arī formāli vēl LDz prezidenta amatā esošā Uģa Magoņa aizvietošana ar citu pastāvīgu uzņēmuma vadītāju. LDz nākas pielāgoties šādai situācijai un cerēt uz attīstībai labākiem laikiem.