Mediķi sāk pirms streika sarunas
Par spīti tam, ka valdība pēdējā brīdī atrada desmit miljonus eiro mediķu algām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība tomēr nolēmusi sākt pirms streika sarunas ar Veselības ministriju un valdību.
«Ja Sprīdītis ir pelnījis pūru zelta, tad tagad viņam pamet kuļķeni,» tā tēlaini situāciju raksturo P. Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa. Mediķiem daudzās slimnīcās atalgojums joprojām nav palielināts kopš krasā krīzes laika samazinājuma, un daudziem ir šoks, ka nākamgad finansējums veselības nozarei absolūtos skaitļos ir tikai nedaudz liekāks par šāgada, bet attiecībā pret iekšzemes kopproduktu – pat mazāks par trim procentiem.
Mediķu arodbiedrības padomes sēde īsi pirms valsts svētkiem tika sasaukta, lai vienotos par gatavošanos nozares streikam. Pēc protesta akcijas pie Saeimas mediķi saņēma politiķu solījumu problēmas risināt, sanākot kopā darba grupā, taču, kā atzīst arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, solījums netika pildīts. Arī valdība, kurai tika dots uzdevums uzsākt sarunas ar mediķiem, tās esot izgāzusi. «Tā vietā valdība pēkšņi izlemj par desmit miljonu eiro piešķiršanu it kā mediķu algu palielināšanai, taču mēs visi labi zinām, ka ar šo summu ir par maz, algu palielināšanai par desmit procentiem, kā tas mediķiem savulaik apsolīts, pēc mūsu aprēķiniem, nepieciešami 22 miljoni eiro,» saka V. Keris. Arodbiedrības sēdē veselības darbiniekiem bija jāizšķiras, vai samierināties ar valdības piešķirto vai uzturēt prasību un gatavoties streika pieteikumam – izskanēja dažādi viedokļi, taču galvenokārt tādi, kas nepiekrīt valdības rīcībai. Mediķiem arī nebija skaidrs, kā Veselības ministrija plāno palielināt algas…
«Mēs esam slimnīca ar vislielāko darba apjomu valstī un ar viszemākajām algām, un mūsu mediķi ir gatavi streikam. Tā kā esam neatliekamās palīdzības slimnīca, saprotams, ka akūtos gadījumos mēs sniegtu palīdzību visiem pacientiem,» sacīja Rīgas Austrumu slimnīcas arodbiedrības pārstāvji. «Mēs nevaram piekrist šai kuļķenei, ko mums atmet pēdējā brīdī,» piekrīt arī L. Bāriņa no Stradiņiem. No Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka piešķirtā nauda tiktu novirzīta mediķu algu izlīdzināšanai, proti, pēc pēdējā minimālās algas palielinājuma, kur rezultātā pieauga zemāk atalgoto darbinieku algas, pietuvojoties medicīnas darbinieku algām ar augstāku kvalifikāciju. Ministrija sagatavojusi vairākus algu paaugstināšanas aprēķina variantus un nosūtījusi arodbiedrībai, un veselības ministrs tuvākajā laikā gatavojas tikties ar mediķu arodbiedrību. «Nākamā gada budžets veselības nozarei būs izdzīvošanas budžets, tāpēc mums jānovērtē katrs eiro, ko varam papildus ieguldīt veselības aprūpes nozarē strādājošo atalgojumā,» saka ministrs Guntis Belēvičs.
Skaidrot situāciju ar valsts budžetu pie mediķiem bija atnākusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča, norādot, ka pilnīgi nereāli nākamā gada budžetā mediķu atalgojumam papildus šiem desmit miljoniem valdības atrasto eiro un 1,3 miljoniem eiro, kas jau ir ieplānoti algām, atrast vēl tikpat līdzekļu. Politiķe aicināja raudzīties uz budžetu kopumā. Taču mediķus šāda atbilde neapmierina. «Ja bīstami ir prasīt papildu naudu, ja bīstami ir runāt par streiku, vai nav bīstami tas, ka Latvija var palikt bez medicīnas māsām un māsu palīgiem,» jautāja mediķi no Valmieras.
Mediķu atalgojuma palielināšana ir tikai viena no prasībām. Prasībās valdībai arodbiedrība norādīs arī nepieciešamību risināt zemo algu jautājumu medicīnas atbalsta personālam, tehniskajiem darbiniekiem slimnīcās. Būtiski pacientiem – mediķi iestājas arī par to, lai jau nākamgad tiktu samazināts pacientu līdzmaksājums un vairāk naudas tiktu novirzīts izmeklējumu veikšanai. «Bērni it kā ir prioritāte, bet reāli gada nogalē, ja bērnam ar akūtu problēmu jāveic kāds izmeklējums, kvotas arī te ir beigušās un vecākiem ir jāmaksā,» teica arodbiedrības pārstāve Margarita Krauča. Praktiski vienbalsīgi mediķi nolēma uzsākt pirms streika sarunas un atkarībā no to rezultāta izlems par streiku.