Izšķiroša diena aviosabiedrībai airBaltic
Valdība ar ilgu spriešanu un lemšanu par valstij piederošo aviokompāniju airBaltic 17. novembrī nonāca tikai līdz lēmumam turpināt spriešanu un lemšanu šodien, 19. novembrī.
17. novembrī nepildījās Neatkarīgās novēlējums, toties piepildījās paredzējums par Latvijas valdības nespēju ne pieņemt, ne noraidīt dāvanu no Krievijas – kara lidmašīnu rūpnīcā sastellētas pasažieru lidmašīnas. Ministru prezidente Laimdota Straujuma izskaidroja lēmuma nepieņemšanu ar to, ka valdība saņēmusi jaunu informāciju, kas esot jāpārbauda.
Notikumi 17. novembrī burtiski atbilda Neatkarīgās publikācijai 13. novembrī. Nepiepildījās novēlējums, «lai jau līdz nākamajā otrdienā paredzētajai valdības sēdei L. Straujuma saņemtu skaidru un saprotamu rīkojumu, kas viņas valdībai jānolemj», toties piepildījās paredzējums, ka «bez šāda rīkojuma valdība atkal nenolems neko, bet nenoteiktība kaitē airBaltic vēl vairāk par skaidru aizliegumu īstenot M. Gausa plānu». Ar to domāts airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa plāns, kā savākt naudu jaunu lidmašīnu iegādei. Ar vārdiem par nez no kurienes saņemto informāciju L. Straujuma apstiprināja Neatkarīgās 13. novembra pieņēmumu, ka «nenoteiktības situācijas izšķiršanai nepieciešamais politiskais lēmums netiks pieņemts Latvijā».
Konkrētajā gadījumā iespējams pat atlikt malā L. Straujumas valdības un viņas personisko nespēju pieņemt nevienu nopietnu lēmumu. M. Gausa plāns patiešām izraisa pat divas starptautiskas kolīzijas, kur Latvijas sabiedroto viedoklis svarīgāks par Latvijas viedokli.
Pirmkārt, M. Gauss iecerējis saņemt Krievijas lidmašīnas par tik zemu cenu, ka airBaltic varētu atļauties šīs lidmašīnas neizmantot, bet turēt Rīgas lidlaukā kā uzskatāmu un aptaustāmu uzņēmuma pamatkapitālu. M. Gausam Krievijas lidmašīnas vajadzīgas ne ekspluatācijai, bet vārda tiešā nozīmē uzrādīšanai baņķieriem kā nodrošinājums, lai bankas kreditētu pavisam citu, Kanādā ražotu lidmašīnu iegādi. Tādējādi tiktu izmantota situācija, ka Krievijas valsts spiesta piemaksāt par savu lidmašīnu noietu ārzemēs. M. Gauss kopā ar finanšu konsultantu firmu Prudentia ir izveidojuši shēmu, kurā Krievija figurē ar vācu privātpersonas Ralfa Dītera MontāgaGirmesa vārdu, taču nesaskatīt šīs shēmas saturu var tikai tie, kuri grib to nesaskatīt. Latvijas valdības minstināšanās apliecina, ka Eiropas Savienības un NATO instances nav izlēmušas, vai neredzēt Latvijas blēdību, kas mazliet patukšos Krievijas valsts kasi (tā uztur Krievijas rūpnīcas, lai tās varētu atļauties pārdot savu produkciju ārzemēs par puscenu), vai arī aizliegt pret Krieviju noteikto sankciju apiešanu.
Otrkārt, M. Gauss ir iecerējis ar kanādiešu lidmašīnām Bombardier pilnīgi aizvietot tagad izmantotās amerikāņu Boeing lidmašīnas. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc amerikāņi jau nav šādu izlēcienu aizlieguši, taču darbošanās pasaules aviācijas tirgū nav tik primitīva. Latvija var iztikt bez skaidrojuma, kādu apsvērumu dēļ tai darījumu atļaus vai aizliegs, bet būtu labi, lai tas notiktu jau šodien.