Ar piedāvāto pedagogu atalgojuma modeli, daļa skolotāju būtu zaudētāji

Ieviešot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, daļa skolotāju būtu zaudētāji, jo viņu atalgojums samazināsies, intervijā aģentūrai LETA apgalvoja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada pašvaldības priekšsēdētāja Ligita Gintere (ZZS).

Cik liels būs šis atalgojuma samazinājums, domas dalās. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) apgalvo, ka, ieviešot jauno atalgojuma modeli, 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums, savukārt 26 pašvaldībās situācija pasliktināsies - vidējās algas apjoms skolu pedagogiem samazināsies. Savukārt IZM apgalvo, ka samazinājums nebūs tik dramatisks, bet par konkrētiem skaitļiem runāt vēl ir pāragri.

Jaunajā atalgojuma modelī iestrādātā formula vidējā izglītojamo skaita aprēķināšanai pasliktinās situāciju tām izglītības iestādēm, kurām ir sakārtots skolu tīkls un kurām skolēnu skaits pieaug, kā rezultātā minētās formulas negatīvi ietekmēs piešķiramo pedagoga amata likmju skaitu un finansējumu. Netiek palielināts finansējums arī virknei mazo skolu. Izglītības iestādēs, kurās šobrīd papildus kontaktstundām tiek pilnībā nodrošināta pārējo skolotāju pienākumu apmaksa, pēc jaunā modeļa pie nemainīga kontakstundu skaita samazināsies papildus veicamo pienākumu apmaksāto stundu skaits, stāstīja LPS pārstāve. Piemēram, matemātikas skolotājs, kurš līdz šim strādāja 21 kontaktstundu, ar visiem papildu pienākumiem un klases audzināšanu saņēma samaksu par 37 stundām, pēc jaunā modeļa ieviešanas, strādājot to pašu 21 kontaktstundu, ar papildu pienākumiem un klases audzināšanu skolotājs saņems samaksu par 34,2 stundām.

Pašreizējais izglītības finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" tiek pārskatīts un pilnveidots. Pašvaldību vadītājus šis modelis pamatā apmierina, bet ministrijas piedāvātais jaunais izglītības finansēšanas modelis tiek uztverts ar bažām. Aprēķini ir atšķirīgi, bet ir skaidrs, ka, strādājot pēc jaunā modeļa, apmēram 40% pašvaldību izglītībai piešķirtais valsts finansējums samazināsies.

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē tika publiskota Krimuldas novada domes apkopotā informācija par stāvokli Pierīgā, kurā secināts, ka, salīdzinot ar šī brīža piešķirto mērķdotācijas apjomu, 11 Pierīgas pašvaldībām finansējums tiks samazināts vidēji par 7,8%. Ādažu novads, piemēram, zaudēs 18 621 eiro mēnesī jeb 17,8%, Salaspils novads - 16 278 eiro mēnesī jeb 11,5%, Olaines novads - 16 852 eiro mēnesī jeb 11,7%. Savukārt Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ropažu, Saulkrastu, Sējas novadam finansējums palielināsies vidēji par 4,4% saistībā ar plānoto administrācijas atalgojuma palielinājumu.

Gintere atgādināja, ka LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē izskanēja aicinājums apturēt jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu un pilnveidot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, nesamazinot pašreizējā valsts budžeta mērķdotācijas finansējuma piešķīrumu pašvaldību izglītības iestādēm un papildus piešķirot līdzekļus mazo skolu pedagogu atalgojumam, paredzot pašvaldībām reģionālo koeficientu, kas atkarīgs no iedzīvotāju blīvuma koeficienta, iedzīvotāju izvietojuma pa pašvaldības apdzīvotām vietām un pašvaldību atrašanos valsts pierobežā. Šim mērķim, pēc pašvaldību vadītāju domām, būtu jāatvēl tie gandrīz desmit miljoni eiro, kurus valdība sola papildus piešķirt izglītībai.