Valdība turpinās skatīt jautājumus saistībā ar "airBaltic" investoru

© F64

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt jautājumus, kas saistīti ar investora piesaisti aviokompānijai "airBaltic".

Šis būs otrdienas sēdes turpinājums. Otrdien valdība lēmumu nepieņēma, jo tika saņemta jauna informācija, kas ir jāizvērtē, pēc sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Amatpersonas pēc sēdes atteicās komentēt, vai saņemtā informācija ir saistīta ar drošības jautājumiem.

Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Straujuma pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Patlaban satiksmes ministra pienākumus pilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Valdība 16.novembrī atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot "airBaltic" 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums.

Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.

Līdz šim koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai "airBaltic".

Pērn "airBaltic" strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Pašlaik "airBaltic" galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

 

Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais