Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiks noteikts, ka zemākā cena vairs nebūs galvenais kritērijs, pēc kura vērtēt iepirkuma pretendentu, savukārt mazie iepirkumi sāksies no 10 000 eiro, nevis 4000 eiro, kā tas ir patlaban.
Finanšu ministrijas (FM) Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece Līga Neilande intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka ministrija sadarbībā ar nozaru asociācijām, nozaru ministriju ekspertiem u.c. ieinteresētajiem sagatavojuši jauno Publisko iepirkumu likumu, kurā ietvertas Eiropas iepirkumu direktīvas prasības. Likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.
Neilande informēja, ka jaunajā Publisko iepirkumu likumā mainīsies atsevišķas iepirkumu procedūras un dažas iepriekšējās tiks izslēgtas.
"Viena no būtiskākajām lietām ir tā, ka mainīsies galvenais vērtēšanas kritērijs iepirkumos - direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nevis piedāvājums ar zemāko cenu. Tiesa, direktīva ļauj izvēlēties un dažos gadījumos paturēt zemākās cenas principu. Tāpat tiks iekļauta aprites cikla izmaksu vērtēšana, kas paredz, ka, piemēram, printeris vai automašīna netiks vērtēti pēc izskata, bet tiks vērtēta arī to ekspluatācija," sacīja eksperte.
Jaunajā regulējumā arī rosināts celt līgumcenas slieksni, no kādas summas vispār piemērojams iepirkums. "Plānots, ka piegādēm un pakalpojumiem slieksnis no esošajiem 4000 eiro jaunajā likumā tiks celts līdz 10 000 eiro. Tātad jaunais regulējums paredz, ka mazais iepirkums būs no 10 000 eiro līdz 42 000 eiro, bet lielais iepirkums būs no 42 000 eiro līdz 134 000 eiro. Savukārt no 134 000 eiro būs t.s. Eiropas iepirkums, kas atšķirsies ar ilgāku pieteikšanās termiņu, nevis nosacījumiem," informēja FM eksperte.
Darba grupa līgumcenas slieksni nolēma celt, ņemot vērā praksi citās Eiropas valstīs, kur lielākoties zemākie iepirkuma sliekšņi ir no 15 000 eiro līdz 30 000 eiro. Piemēram, Igaunijā šis slieksnis arī ir 10 000 eiro, bet Lietuvā - 25 000 eiro. "Protams, Latvijā nevaram celt šo slieksni pārāk strauji, bet pastāv iespēja, ka nākotnē slieksnis tiks vēl celts," atzina Neilande.
Viņa arī noraidīja bažas, ka iepirkumi zem 10 000 eiro kļūs necaurredzamāki. "Pilnīgi necaurredzami tie nekļūs, jo nav atcelta prasība valsts iestādēm izlietot līdzekļus saimnieciski. Daudziem pasūtītājiem ir izstrādāta iekšējā kārtība, kas nosaka, ka iepirkumiem no 1000 eiro ir obligāti jāizsludina cenu aptauja," sacīja eksperte.
Tāpat jaunais likums paredz izmaiņas attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem pretendentu var izslēgt no iepirkuma. Piemēram, ja iepriekš no iepirkuma nevarēja izslēgt iepirkuma pretendentu ar sliktu reputāciju, tad jaunajā likumā tas būs iespējams. "Proti, pasūtītājs varēs iekļaut prasību, ka pretendentam nedrīkst būt profesionālās darbības pārkāpumi, piemēram, līguma saistību nepildīšana ar citu pasūtītāju utt." piebilda Neilande.
Tajā pašā laikā tiks ieviests jauns mehānisms, kas ļaus uzņēmējiem apliecināt, ka viņi ir atjaunojuši savu uzticamību, attiecīgi tādējādi atkal ļaujot tiem piedalīties iepirkumos. Tas nozīmē, ka, ja pasūtītājs redzēs, ka pretendents atbilst kādam no izslēgšanas nosacījumiem, pretendents varēs pierādīt, ka viņš ir labojies un tādējādi var kvalificēties iepirkumam.
"Direktīva arī paredz atvieglot dzīvi uzņēmējiem, ieviešot Eiropas vienoto iepirkumu dokumentu, kas aizstās visus uzņēmuma darbības pieredzi apliecinošos dokumentus. Tāpat direktīva paredz elektronisko iepirkumu, bet Latvijā izmantosim iespēju līdz 2018.gadam to neieviest pilnībā. Lai gan uzņēmēji jau tagad var izmantot šo iespēju, tā netiek tik plaši izmantota," stāstīja FM pārstāve.
Jaunajam likumam vajadzētu stāties spēkā 2016.gada aprīlī.